Slēdzieni ir pesimistiski. Augstu stāvošs amerikāņu virsnieks atklāti paziņoja: aliansei neizdosies pilnā mērā aizsargāt sauszemes spēkus no gaisa – nelielā augstumā Krievijas armijai ir neapstrīdamas priekšrocības, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Bez triecienniekiem un helikopteriem
Krīze Ukrainā saliedējusi Ziemeļatlantijas bloku. NATO aviācija bieži lidinās gar Krievijas robežām, Eiropā veidojas jaunas daudznacionālās kaujas grupas, tiek pilnveidota militārā infrastruktūra, notiek virkne mācību. Brisele un Vašingtona neslēpj: pašreizējā konfrontācija dāvā papildu iespējas Rietumu sabiedrotajiem izspēlēt taktiku, pārvarēt valodas barjeru un iemācīties strādāt kā vienam veselam.
ASV Gaisa spēku Eiropā un Āfrikā komandieris ģenerālis Džefrijs Harrigans pastāstīja, ka amerikāņiem parādījušās lieliskas iespējas izspēlēt gaisa atbalsta organizāciju (Close Air Support, CAS) ar partneriem. Aviācijas tēmētāji no dažādām valstīm mācās kopā vadīt apvienoto aviācijas grupējumu, kas aizsargās sauszemes spēkus. "Pastāvīgs kontakts ar kolēģiem Eiropā ļāvis pacelt mūsu spēku principiāli jaunā līmenī, - tas ir pietiekams, lai tiktu galā ar jebkādiem draudiem," uzsvēra Harrigans.
Tomēr ASV GKS Aeromobilo vienību štāba speciālo programmu nodaļas vadītājs Maksimiliāns Brēmers uzskata, ka nebūs viegli organizēt drošu sauszemes vienību aizsardzību no gaisa, vismaz augstumā līdz 3 tūkstošiem metru - šajos ešelonos strādā trieciennieki A-10 un trieciena helikopteri.
"Krieviem ir teicami pretgaisa aizsardzības līdzekļi, it īpaši tuvā un mazā darbības rādiusa, - konstatēja Brēmers. – Es runāju par sistēmām "Tor", "Buk", "Pancir", "Tunguska", kā arī pārnēsājamiem zenītraķešu kompleksiem "Verba" un "Igla". Pie tam to skaits ir ļoti liels. Tātad mūsu uzbrukuma un armijas aviācija būs pastāvīgi apdraudēta. Un tas radīs gan materiālus, gan cilvēku zaudējumus." Pulkvedis atzina: ASV nav pietiekami efektīvu pretdarbības līdzekļu. Triecienniekus un helikopterus notrieks, bet izmantot piektās paaudzes iznīcinātājus F-35 ir pārāk riskanti – mazpamanāmi tie ir tikai lielā augstumā. Pie tam dārgo lidmašīnu skaits nav liels.
Artilērija un droni
Līdztekus efektīvai PGA, norādīja Brēmers, Krievijas armijai ir vēl viens trumpis – artilērija. Pēdējo gadu desmitu konfliktos, viņš atgādināja, NATO lielāko uzmanību pievērsusi aviācijai. "Nevēlamos" režīmus apšaudīja gandrīz nesodīti, jo pretinieki bija valstis bez nopietnas PGA. Ar Krieviju tā neiznāks. Tātad nāksies karot arī uz zemes.
"Artilērija ir Krievijas sauszemes spēku galvenais elements, - norāda pulkvedis. – Viņiem ir vairāk artilērijas un reaktīvo zalves uguns sistēmu nekā jebkurai NATO valstij. Kamēr viņi šo bruņojumu pilnveidoja, mēs to utilizējām. Rezultātā alianses armijās gandriz nemaz nav smagās artilērijas. Ir jāsaprot: konflikta sākuma stadijā krievi, faktiski paliekot drošībā, varēs apšaudīt mūsu armiju."
Pie tam artilērija strādā ciešā saiknē ar bezpilota izlūkošanas lidaparātiem, un šī aviācija pēdējos gados panākusi kvalitatīvu un kvantitatīvu uzlabojumu. Brēmers uzsvēra: krievi to iepriekš teicami izmēģinājuši reālā karadarbībā – Sīrijā.
Gaisa izlūkošanas komplekss ar bezpilota lidaparātiem "Orion", kas spēj ilgu laiku turēties gaisā un pildīt izlūkošanas un uzbrukuma uzdevumus
© Sputnik / Кирилл Каллиников
/ "Mūsu droni tur izpildīja vairāk nekā 16 tūkstošus lidojumu, - precizēja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Tos integrēja izlūkošanas un apšaudes kontūrā ar sauszemes spēkiem. Tas izskatās apmēram tā: speciālo uzdevumu vienība kaujinieku aizmugurē fiksē objektu, kas jāiznīcina. Uz operācijas rajonu nekavējoties izsauc dronu. Karaviri ar izlūkošanas, vadības un sakaru kompleksa "Strelec" palīdzību (tas iekļauts ekipējuma komplektā "Ratnik") noraida dronam mērķa koordinātas. Tas nosūta informāciju likvidācijas līdzekļu operatoriem – lidmašīnām vai artilērijai. Pēc tam seko precīza zalve, bet drons fiksē apšaudes rezultātus. Taktika tiek pastāvīgi pilnveidota. Patlaban armijā ir apmēram četri tukstoši dažādu dronu."
Precīzs arguments
Pie tam, turpināja Brēmers, Krievija ir iemācījusies pielietot mazos dronus nelielā augstumā. Pentagons iztērējis miljardiem dolāru ieroču izstrādei pret droniem. Tomēr izmēģinājumos šis sistēmas fiksē ne vairāk kā 60% mazizmēra mērķu. Eksperts nobažījies arī par droniem-kamikadze – radaros tie ir gandrīz neredzami. No tiem NATO vispār nav nekādas aizsardzības.
"Baražējošie šāviņi ir ļoti perspektīva nozare, - norādīja Ļeonkovs. – Tos grūti pamanīt un vēl grūtāk notriekt. Daudzās situācijās tie ir neaizvietojami. Piemēram, pretinieks izvērš pie saskarsmes līnijas kontrbateriju cīņas sistēmu. Ir bezjēdzīgi to apšaudīt no artilērijas – radiolokācijas sistēmas fiksēs, no kurienes nākuši šāviņi, un artilēristi tūlīt saņems atbildi. Bet baražējošo šāviņu fiksēt neizdosies. Tas ir ļoti efektīvs precīzais bruņojums, lai arī ar relatīvi nelielu darbības rādiusu."
Kopumā, Brēmers secināja, NATO nemaz nav tik daudz variantu, kā neitralizēt Krieivjas priekšrocības. Nepieciešams maksimāli īsā laikā palielināt artilērijas iespējas – vispirms uz smago sistēmu un lielkalibra RZUS rēķina. Nepieciešams arī pēc iespējas lielāks skaits lēto mazizmēra dronu. Visbeidzot, jāpaātrina mazā darbības rādiusa PGA perspektīvo līdzekļu izstrāde mazo bezpilota lidaparātu likvidācijai.