Pat policija baidījās saķerties ar nacionālistiem. Par to, kam uzbruka "cilvēki maskās", kā savā kustībā ievilināja pusaudžus, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Zvancevs.
Nežēlastībā kritis "afgānis"
2014. gada maijā, kad nacionālistu bataljona "Azov" kaujinieki vispirms aukstasinīgi apšāva pilsētas IeM nodaļas darbiniekus, kuri atteicās izklīdināt vietējo "Antimaidanu", bet pēc tam arī mierīgo demonstrāciju, Afganistānas kara veterāns Valērijs Čikiševs nolēma pievienoties zemessargiem.
"Mēs dzīvojām Uzvaras prospektā, netālu no kombināta "Azovstaļ", - stāstīja Čikiševa padēls Ivans Degaļcevs. – 2014. gada vasarā netālu no mājām parādījās liela "Azov" bāze. Kaujinieki pa rajonu staigāja ar ieročiem, izturējās agresīvi, visi no viņiem baidījās. Tikai ne patēvs."
Pirms prombraukšanas uz Doņecku Čikiševs devās atvadīties no paziņas. Mājās viņš neatgriezās. Tuvinieki vērsās policijā. Operatīvie darbinieki atrada lieciniekus – viņi redzējuši, kā Valērijs pagalmā sastrīdējies ar bruņotiem cilvēkiem formastērpos.
"Pēc viņu vārdiem, patēvs "izsita" divus, bet pārējie "azovieši" sāka sist viņu ar laidēm, - turpināja Ivans. – Nogāza zemē un aizvilka uz 62. skolas sporta zāli, kur regulāri trenējās. Tur viņu atrada pusdzīvu. Izsauca "ātros". Līdz slimnīcai aizvest nepaspēja – pa ceļam viņš nomira."
Rajona prokuratūra ierosināja krimināllietu saskaņā ar pantu "Slepkavība", tikai nevienu neaizturēja. Pēc vairākiem mēnešiem materiālus nodeva Zaporožjes prokuratūrai, tur izmeklēšanu apturēja. Par izrēķināšanos neviens sodu nesaņēma.
"Patēvs nepieņēma jauno varu, negribēja runāt ukrainiski, - piebilda Ivans. – Kad sākās nemieri, uzreiz stājās uz barikādēm. Savus uzkatus nekad neslēpa. Par to viņu nogalināja.
Martā Degaļcevs kopā ar māti no Mariupoles pārvācās uz Krieviju. Viņš cer, ka izmeklēšanu izdosies atsākt un vainīgie saņems sodu.
Rekets likuma līmenī
Daudzi Mariupolē saskarās ar "azoviešu" patvaļu.
"Man piederēja vairāki ekskavatori un cita speciālā tehnika, - atcerējās vietējais uzņēmējs Oļegs, kurš ilgu laiku sekmīgi strādāja ar pilsētas administrāciju. – 2013. gadā, kad te ienāca "Azov", sāka atņemt iekrāvējus un ekskavatorus. Izvirzīja prasības: sak, izroc mums dažus grāvjus, un mēs te visu atdosim. Rodas iespaids, ka jau toreiz gatavojās nopietnām ielu kaujām."
Pusgadu vēlāk, pēc "Maidana" bataljonam "Azov" pievienojās citi: "Donbass", "Dņepr 1", "Dņepr 2". To kaujinieki jutās brīvi, atņema civilajiem visu, ko gribēja: mašīnas, sadzīves tehniku, dārglietas, naudu.
"Privātajā sektorā kreisajā krastā nav nevienas mājas, kur nebūtu atņēmuši automašīnu vai vēl kaut ko, - precizēja Oļegs. – Pilnu vaļu naciķi dabūja, kad visus normālos policistus izsludināja par "separiem" un sarīkoja medības. Galu galā 80% personālsastāva aizbrauca uz Doņecku, viņu vietā stājās kaut kādas pabiras. Es vairākkārt iesniedzu sūdzības par laupīšanu, bet tās nepieņēma."
Rajona nodaļas priekšnieks atklāti paskaidroja uzņēmējam: "Tu gribi, lai es divus operatīvos sūtu pret desmit bruņotiem cilvēkiem?" Patvaļu parasti piedēvēja "neidentificētām personām maskās".
"2015. gadā mans darbinieks pie BMW X3 stūres devās darba jautājumos uz Spartanu un pazuda bez pēdām kopā ar mašīnu, - turpināja komersants. – Otru mūsu automašīnu "azovieši" pievāca pa taisno uz šosejas, izsēdināja vadītāju burtiski plikā laukā. Cetrus mēnešus vēlāk policisti paziņoja, ka apturējuši šo automašīnu ar automātiem bagāžniekā. Mēģināja "piesiet" ieroču pārvadāšanu."
Pēc tādām lietām lielākā daļa Oļega darbinieku pameta firmu. Uzņēmums izputēja.
Lāpu gājieni
Kamēr vieni terorizēja uzņēmējus, citi pievilināja savās rindās skolēnus. 2014. gadā uz futbola fanu bāzes radīja kustību "Nacionālais korpuss". To legalizēja pašā augstākajā līmenī, tāpēc vecāku sašutumam uzmanību nepievērsa.
"Iedomājieties: skolotājs saka bērniem, ka nodarbība tiek atcelta, - skaidroja Oļegs. – Pēc tam kabinetā ienāk importā ģērbies un pašpārliecināts "Azov" kaujinieks. Ar modīgu frizūru un nacionālistiskiem tetovējumiem. Stāsta skolēniem, ka ukraiņi esot teju vai izraudzītā tauta, ko jāaizsargā, bet Krievija esot agresors. Un tā tālāk tādā pašā garā. To sauca par patriotisko audzināšanu."
Nacionālistu gājiena dalībnieki Kijevā par godu Ukrainas sacelšanās armijas dibināšanas gadadienai
© Sputnik / Стрингер
/ Ar skolu vien viss nebeidzās – bija arī "ārpusskolas nodarbības". Lāpu gājienos ar nacistu karogiem un Stepana Banderas portretiem piedalījās tūkstošiem pusaudžu – par to rūpējās bataljons.
Īpašu uzmanību nacionālisti veltīja bāreņiem. Šī sociāli neaizsargātā kategorija, "azoviešu" ieskatā, bija ideāla rezerve. 2014. gadā, kad draudēja zemessargu gājiens uz Mariupoli, bērni palīdzēja rakt ierakumus pie Novoazovskas.
"Taktika darbā ar pusaudžiem, ņemot vērā viņu psiholoģiju, bija labi pārdomāta, - atzīmēja bijušais uzņēmējs. – Skolēni vienmēr tiecas tuvoties spēcīgu puišu baram, bet neonacisti ne tikai bija stipri – viņi ļāva darīt to, ko aizliedza vecāki. Tagad, pat ja visus "azoviešus" sakaus, daudzi puikas viņus tik un tā atcerēsies kā varoņus."
Oļegs un daudzi citi vecāki uzskata, ka būs vajadzīgs gadiem ilgs darbs, lai mainītu jauniešu apziņu un radītu lūzumu situācijā.