RĪGA, 6. maijs — Sputnik. 1997. gadā parakstītais Krievijas un NATO Pamatakts nekavēs Ziemeļatlantijas alianses militārās klātbūtnes paplašināšanos Eiropas austrumos, teikts NATO Militārās komitejas priekšsēdētāja Roberta Bauera paziņojumā, ko publicēja Financial Times, vēsta RIA Novosti.
"Patlaban vispārējais viedoklis politiskajā līmenī ir tāds, ka mēs nelaužam vienošanos, taču tā nekavēs mūs veikt no mūsu puses nepieciešamās darbības," viņš teica.
Bauers apgalvo, ka militārā spēka audzēšana Austrumeiropā tieko veikta ar mērķi stiprināt NATO aizsardzību.
1997. gadā parakstītais dokuments cita starpā paredz, ka Krievija un NATO neuzskata viena otru par pretinieku un atsakās dislocēt būtiskus militāros spēkus viena pie otras robežām.
2021. gada nogalē Maskava publicēja līguma projektu, ko plāno noslēgt ar ASV un to sabiedrotajiem, kurā pieprasīja pārtraukt NATO militāro sadarbību ar pēcpadomju valstīm, atteikties no armijas bāzu radīšanas to teritorijā, ierobežot trieciena līdzekļu dislokāciju pie Krievijas robežām, izvest no Eiropas amerikāņu kodolieročus un atteikties no alianses paplašināšanās uz austrumiem. Konstruktīva atbilde netika saņemta.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Speciālās operācijas ietvaros Ukrainā Krievijas spēki izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Operācijas galvenais mērķis ir Donbasa atbrīvošana.