RĪGA, 3. maijs — Sputnik. Latvijas Brīvā arodbiedrību savienība iesaka pārskatīt minimālās algas apmēru ik gadus, lai tuvinātu to reālajiem izdevumiem par precēm un pakalpojumiem, vēsta Latvijas Radio.
Patlaban Latvijā nav izstrādāti kritēriji, kas noteiktu, cik bieži jāpārskata minimālās algas apmērs. Iepriekš to pacēla 2021. gadā – līdz 500 eiro mēnesī par pilnu slodzi pirms nodokļu nomaksas. Tātad, samaksājis nodokļus, darbinieks saņem 418 eiro mēnesī.
Kopš tā laika pārtikas produktu un komunālo pakalpojumu cenas valstī manāmi pieaugušas.
LBAS uzskata, ka minimālās algas līmeņa ikgadēja pārskatīšana padarīs mērenāku algu pieaugumu, turklāt patlaban inflācija to pieaugumu apsteidz un draud ar trūkumu minimālo algu saņēmējiem.
LBAS tautsaimniecības eksperts Mārtiņš Svirskis skaidroja: "Minimālajai algai ir jāseko kopā ar pārējo algu tendencēm un kopējām produktivitātes un ekonomiskās attīstības tendencēm Latvijā. Lai iedzīvotāji, kuri saņem šo minimālo algu, viņi nezaudē šo pirktspēju, kas viņiem ir, saņemot šīs zemākās algas. Tas ir kā aizsardzības mehānisms tiem nabadzīgākajiem nodarbinātajiem."
Viņš atgādināja, ka daudzās ES valstīs pastāv princips par ikgadējo minimālā atalgojuma pārskatīšanu.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāja Līga Meņģelsone uz priekšlikumu raugās nedaudz piesardzīgi. Pati ideja par sistēmas sakārtošanu nav peļama, taču jāuzmanās, kā to īsteno.
Viņa norādīja - svarīgi Baltijas līmenī veidot līdzvērtīgus "spēles noteikumus" kopējā nodokļu un darba spēka izmaksu politikā un tikai tad varētu spriest par tālākiem soļiem. Tāpat ļoti svarīgs ir kaskādes princips darba samaksu noteikšanā.
"Šeit ir ļoti svarīgi - ja mēs tiešām rūpējamies par pedagogiem, medicīnas aprūpes darbiniekiem, tad ir ļoti svarīgi, lai viņiem nav tāds pats atalgojums, kāds ir mazkvalificēta darba darītājiem. Jo minimālā alga ir par zemāko kvalifikāciju un zemāko atbildības līmeni. Tajā pašā laikā, protams, ka darba devējs dara visu, lai pēc iespējas vienmērīgāk varētu algu fondu palielināt, bet tajā brīdī, kad darba devēji kļūst nekonkurētspējīgi, tad tā ir daudz lielāka bīstamība katrai mājsaimniecībai," teica Meņģelsone.
Viņa atklāja, ka nākamajā nedēļā paredzēta arī visu partneru tikšanās, lai par minimālās algas jautājumu diskutētu.
Iepriekš Labklājības ministrija ierosināja piesaistīt minimālo algu vidējam atalgojumam par pagājušo gadu – tai jāsastāda 50% no vidējās algas. Proti, ministrija iesaka no 2023. gada pacelt minimālo algu līdz 640 eiro mēnesī – 50% no vidējiem 1280 eiro valstī.