RĪGA, 19. aprīlis — Sputnik, Dmitrijs Jermolajevs. Biedrības "9may.lv" vadītājs Vadims Baraņņiks paziņoja, ka pieminekļa tehniskais stāvoklis viņu pārsteidzis un ļoti gribētos redzēt speciālistu slēdzienu. Taču, ja avārijas stāvoklis patiešām radies, biedrība ir gatava izsludināt ziedojumu vākšanu remontam, Baraņņiks atgādināja – Rīgas atbrīvotājiem veltītais piemineklis ir Latvijas monuments, tas ir vajadzīgs un ļoti svarīgs tieši Latvijas iedzīvotājiem.
Faktu, ka Uzvaras piemineklis ir Latvijas monuments, komentārā sociālajos tīklos atgādināja arī Latvijas kara rekonstruktors Mihails Rode. Viņš norādīja, ka piemineklis veltīts nevis Krievijai, bet gan padomju karavīriem – ukraiņiem, latviešiem, ebrejiem, lietuviešiem un daudziem citiem.
Latvijas sabiedriskais darbinieks Aleksejs Šaripovs pastāstīja, ka Latvijas Vēsturiskā mantojuma fonds jau izsludinājis naudas vākšanu pieminekļa remontam.
Ideja veikt pieminekļa remontu par ziedojumiem saistīta ne tikai ar to, ka Rīgas dome paziņoja, ka finanšu šiem darbiem budžetā neesot, bet arī ar to, ka pats monuments celts par ziedojumiem – to atgādināja politologs Normunds Grostiņš.
Vienlaikus Uzvaras pieminekli aizsargā 1994. gadā noslēgtais Krievijas un Latvijas līgums par Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes līdzekļu sociālo aizsardzību Latvijā – republikas pienākums ir nodrošināt memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu apkopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu, kā arī nelikt šķēršļus mirušo kara pensionāru un viņu ģimenes locekļu apbedīšanai un apbedīšanas rituālu īstenošanai.
Tātad saskaņā ar līgumu Latvijas pienākums ir nodrošināt memoriālo būvju saglabāšanu un kopšanu, nevis sūdzēties par naudas trūkumu. Protams, iedzīvotājiem nav liegts remontēt pieminekli par personīgajiem līdzekļiem.
Atgādināsim, ka 2019. gadā, kad Saeima apsprieda nacionālistu kārtējo petīciju par Uzvaras pieminekļa demontāžu, Latvijas ĀM parstāvis atgādinaja: 13. pants ir līguma neatņemama daļa par Krievijas bruņoto spēku izvešanu, un vienpusēja atteikšanās no šīs normas vedīs pie "zināmiem riskiem".
Tāpat 2019. gadā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, komentējot vandālisma aktu pret Uzvaras pieminekli, atgādināja, ka tamlīdzīgas darbības nav pieļaujamas.
11. aprīlī izskanēja negaidīta ziņa, ka Uzvaras piemineklis esot avārijas stāvoklī. To nožogoja.
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis vēstīja, ka Pilsētas attīstības departaments konstatējis kompleksa tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, un to uzskata par nedrošu apkārtējiem. Politiķis informēja arī par to, ka domei līdzekļu remontam neesot, turklāt Saeimas un valdības līmenī rit diskusijas par objekta tālāko likteni.
Pēdējos gados radikālie nacionālisti ne vienu vien reizi cilājuši jautājumu par Uzvaras pieminekļa demontāžu. 1998. gadā to mēģināja uzspridzināt neofašisti. To grupā bija arī Igors Šiškins, kurš ik gadus 16. martā piedalās SS leģionāru gājienos ar uzšuvi sarkana kāškrusta formā, bet 1. jūlijā svin fašistiskās Vācijas armijas ievešanas Rīgā gadadienu.