RĪGA, 31. marts — Sputnik. Pēc Krievijas naftas importa aizlieguma Amerika saskārusies ar nopietnām grūtībām, raksta "The Atlantic". Rakstu pārpublicēja portāls InoSMI.
Pēdējo gadu desmitu laikā, kad ģeopolitiskās krīzes vai tirgus satricinājumu rezultātā naftas cenas pieauga, politiķi ASV parasti izmantoja vienu un to pašu shēmu.
Pirmkārt, viņi lūdz Saūda Arābiju iegūt un pārdot ASV lielāku naftas apjomu.
Pēc tam viņi investē Amerikas "enerģētiskajā neatkarībā". Tas nozīmē, ka ASV ir jāiegūst tāds naftas un dabasgāzes apjoms, kādu tās patērē.
Visbeidzot, viņi paziņo, ka ASV ekonomika nevar būt patiesi stabila, kamēr turas pie viena enerģijas veida, tāpēc nepieciešamas investīcijas energoefektivitātes un degvielas ekonomikas jomā, jāiegulda līdzekļi Saules, vēja, kodolenerģijas un citu neizsmeļamo enerģētisko resursu attīstībā.
Gandrīz visi nesenie prezidenti, pat tie, kuri ne īpaši raizējās par apkārtējo vidi, rīkojās līdzīgi: šīs idejas redzamas amerikāņu līderu runās no Ričarda Niksona līdz Džordža Buša, jaunākā, laikiem.
Taču kopš Krievijas specoperācijas sākuma Ukrainā visas šīs pieejas galvenās nostādnes izrādījušās kļūdainas vai pat pilnībā noraidītas. Kopš sankcijas izspiedušas Krievijas naftu no pasaules tirgiem, naftas cenas uzstāda vienu rekordu pēc otra.
Pie tam, atšķirībā no agrākajām kīzēm, atjaunīgie enerģijas avoti un elektromobiļi tagad ir visai attīstītas tehnoloģijas, ko var nekavējoties izvērst, lai samazinātu naftas pieprasījumu. Nākotne, kurā ASV ekonomika vairs tik asi nereaģēs uz naftas cenu svārstībām (tāds patiesībā ir ASV enerģētiskās politikas mērķis pēdējo 50 gadu laikā), tagad ir sasniedzama.
Tomēr amerikāņu likumdevēji sēž, rokas klēpī salikuši. Pirmo reizi ilgu gadu laikā ASV nav plāna, kā uzturēt savu enerģētisko drošību ģeopolitiskās krīzes periodā.
2010. gados jaunā naftas slāņu pārrāvumu tehnoloģija ļāva amerikāņu kompānijām ar katru gadu paplašināt urbumu skaitu. 2019. gadā ASV pirmo reizi pēdējo 62 gadu laikā faktiski ieguva vairāk naftas nekā patērēja pati. Šķita, valsts beidzot sasniegusi savu "energoneatkarības" mērķi.
Šobrīd Amerika ir lielākais naftas un gāzes ražotājs pasaulē, taču šis sasniegums padarījis valsti atkarīgu no tirgus iegribām, nevis dāvājis bēdīgi slaveno enerģētisko neatkarību.
Lai kādu naftas apjomu iegūtu ASV, tās cenas nosaka pasaules tirgi. Tāpēc, kad Krievija sāka specoperāciju Ukrainā, naftas cenas arī Amerikā ir uzlidojušas vai līdz debesīm.
Interesanti, vai nevarētu atkal palūgt Saūda Arābijai palielināt ieguvi?
Sāksim ar to ka Baltais nams jau palūdza pērnvasar, ilgi pirms krīzes Ukrainā, un arābi atteicās. Attiecības sabojājās cita starpā arī tāpēc, ka ASV ieguva lielākā naftas ražotāja statusu, tātad kļuva par karalistes lielāko konkurentu. Šodien Sauda Arābijas līderi pat neatbild uz Džo Baidena tālruņa zvaniem.
Ja Saūda Arābija nevēlas iegūt lielāku apjomu naftas, kāpēc gan to neizdarīt ASV? Galu galā, vai tad tur nav milzīgās slānekļa indrustrijas? Vai tad nafta Ziemeļamerikā negaida, kad to izsūksnēs?
Taču ASV valstība, tāpat kā jebkuras citas valsts valdība ar lielu naftas ieguvi, ieskaitot Saūda Arābiju un citas OPEC valstis, nevar atvērt vai aizvērt savus naftas krānus. Tā nevar piespiest kompānijas palielināt urbumu skaitu.
Amerikāņu naftas ieguves kompānijas arī nevarēja palīdzēt: viņi tik nervozi turas pie savas naudas, ka daži pat nozvērējušies nepalielināt urbumu skaitu, pat ja naftas cena sasniegs 150 dolārus par barelu. Īsāk sakot, Amerika sēž uz naftas, kas tai vajadzīga, un neviens nevar to iegūt.
Vēl ļaunāk klājas "tīrās enerģijas" politikā.
Pirms dažiem mēnešiem šķita, ka Savienotās Valstis burtiski stāv uz Saules, vēja un ģeotermālo elektrostaciju un pat mūsdienu AES izvēršanas sliekšņa. Kongress apstiprināja ambiciozus likums par enerģijas avotu izvēršanu bez oglekļa izmešiem nekad neredzētos mērogos un fantastiski efektīvus.
Šķiet, jaunās "klimatiskās politikas" plāni cietuši sakāvi.
Iespējams, ASV firmas vairs nevarēs saņemt lētas izejvielas, kas tām nepieciešamas konkurētspējas uzturēšanai.
Krievija ir liels vara, platīna un citu derīgo izrakteņu piegādātājs, kas nepieciešamas enerģētiskajai pārejai. Piemēram, tikai viena Krievijas kompānija ražo 17% no I klases niķeļa pasaulē, kas tiek izmantots elektromobiļu akumulatoros. Rietumu sankciju dēļ šo metālu cenas strauji aug visā pasaulē. Krievijas atbildes sankcijas var novest pie tā, ka ASV un Rietumeiropas kompānijas vienkārši nevarēs iegādāties šīs preces.
Īstermiņa perspektīvā tas cels "tīrās enerģijas" tehnoloģiju cenu, ilgtermiņā – ļaus Ķīnas uzņēmumiem iegādāties izejvielas Krievijā lētāk, samazinās Ķīnas izdevumus jaunajām enerģētiskajām tehnoloģijām un uzlabot makroekonomiskos rādītājus.
Tātad dažu nedēļu laikā visi ASV enerģētiskās politikas pamata rādītāji ir pasiktinājušies. Taču neviens politiskais darbinieks vai liels spēles dalībnieks Vašingtonā, šķiet, nespēj atrisināt problēmu. Visi ir iestrēguši: naftas kompānijas jaunas degvielas piegādes tirgū varēs nodrošināt, iespējams, tikai pēc gada bez Baltā nama nopietnas piekāpšanās "tīrās enerģijas" politikas jomā. Savukārt Baltais nams nevar strādāt ar naftas kompānijām, nesagraujot savu "klimata partiju".
Domājams, nekas nemainīsies: Savienotās Valstis iegūs savu naftu un pārdos to par pašu augstāko cenu pasaules tirgū, un Amerikas dabas resursu izšķiešana turpināsies.