Viedoklis

Ukrainā atklāti runā par plāniem slepkavot krievu bērnus

Vietējie propagandisti Ukrainā kļūst atklātāki, runā par to, ka vajagot slepkavot krievu bērnus, slepkavot Krievijas karavīru ģimenes un tā tālāk. Ar tādām idejām klajā nāk pat amatpersonas.
Sputnik
Krievijas speciālās operācijas perioda ceturtās nedēļas sākumā Kijevas iedzīvotāju skaits vairs nesamazinās – tas stabilizējies apmēram pusotra miljona līmenī. Iespējams, pat mazliet pieaug.
Karadarbība tuvojas pilsētai, tomēr organizētas evakuācijas kā nav, tā nav. Patstāvīgi pilsētu pamet aizvien mazāk. Ar ko nodarbojas mērs un pašvaldība? No 24. februāra par to nevienam nav ne jausmas.
Pēdējās pusotras nedēļas laikā tūkstošiem cilvēku tika evakuēti uz Kijevu no piepilsētām un apkaimes ciemiem, kuru tuvumā rit kaujas. Daudzi no viņiem pilsētu nav pametuši, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Ševčenko.
Piedevām pilsētā atgriežas daļa no agrāk bēgušajiem kijeviešiem.
Video
Mariupoles iedzīvotāji: vietvara neinformē par humānajiem koridoriem
Viņi brauca prom cerībā juku laikus pārdzīvot klusās vasarnīcās Kijevas apkaimē, taču pēkšņi izrādījās, ka tur valda troksnis. It īpaši ziemeļu, ziemeļrietumu priekšpilsētās Dņepras labajā krastā un austrumu pusē – kreisajā krastā.
Citi metās uz Ukrainas rietumiem, taču arī tur gaidīja pārsteigums. Kijevā ir papilnam sociālās reklāmas – sak pilsētniekus gatavi izmitināt Aizkarpatos vai Ļvovas apgabalā. Patiesībā mājokļu cenas Ukrainas rietumos milzīgi augušas, bieži vien tās vairākkārt pārsniedz cenas Polijā vai Ungārijā. Dienas laikā dzīvokļu cenas Ļvovā pieauga līdz 10 tūkstošiem rubļu (apmēram 85 eiro) dienā un 230 tūkstoši (2000 eiro) – mēnesī. Cilvēkiem tādas naudas nav.
Bēgļus Ukrainas rietumos gaida vēl citas nepatikšanas – mobilizācija. Reģionālajiem kara komisariātiem ir mobilizācijas plāns. Pie tam vietējie īpaši par armiju nesapņo, viņi labprātāk "kauj moskaļus", uz dīvāna sēdēdami. Un kaimiņu būšana tur vienmēr bijusi tāda, ka kura katra Vidējās Āzijas republika vai nobālēs aiz skaudības. Rezultāts ir skaidrs: tiklīdz dienestam piemērota vecuma vīrietis parādās, gandrīz tūlīt parādās iesaukuma pavēste. Ārstu komisija liecina par brīnumainu izveseļošanos no visām kaitēm, kas agrāk neļāva iet armijā.
Pasaulē
Čehija izsniegusi vairāk nekā 200 000 vīzu bēgļiem no Ukrainas
Uz ārzemēm iesaukuma vecuma vīriešus nelaiž neparko (protams, izņemot kukuli). Ukrainas varasvīri pat neslēpj, ka vīrieši tiek aizturēti ne tikai kā mobilizējama gaļa, bet arī kā apdrošinājums – no viesstrādniekiem un citiem aizbraukušajiem naudiņa valstī ienāks,
Šajā fonā dzīve Kijevā, kur kara komisariāti vēl nav tik traki mobilizācijas jautājumos, ir daudz drošāka. Pašu pilsētu pagaidām gandrīz nemaz neapšauda. Vismaz ne dzīvojamos rajonos. Krievijas raķetes pēdējās dienās lido tikai uz "Ukroboronprom" uzņēmumiem, piemēram, Kijevas automātikas rūpnīcu. Neskatoties uz vietējo propagandu par Krievijas raķešu un šāviņu trāpījumiem, visi ugunsgrēki un bojājumi dzīvojamajās mājās pārsvarā saistīti ar Kijevas PGA darbības "blakuskaitējumu". Visbiežāk pat ne gaisa mērķu likvidācijas rezultātā (tā gan arī gadās, piemēram, februārī ar draudzīgu uguni notriektais ukraiņu Su-27), bet gan pašu zenītraķešu kompleksu disfunkciju gadījumā. Tie nemaz vairs nav jaunekļi.
Dīvaini, ka netiek noslāpētas raķešu zalves uguns baterijas un artilērija, kas strādā pilsētā. Vismaz pagaidām.
Pasaulē
Ukrainas nacionālisti notur teju septiņus tūkstošus ārzemnieku
Pacilājošās propagandas jomā nekas principiāli nav mainījies. Ziņas par "peremogām" birst kā no pārpilnības raga, tauta tām tic. Pie tam ziņas laiku pa laikam papildina patiesīgas epizodes, piemēram, par raķešu apšaudi pret Hersonas lidostu, kurā bija Krievijas militārā tehnika. Parādās arī īsta fantastika. Piemēram, UBS Sauszemes spēku štāba priekšnieka vietnieka, brigādes ģenerāļa Aleksandra Gruzeviča stāsts, kā Krievijas spēki esot atsviesti 70 km attālumā no Kijevas. Tik tālu atrodas Ivankova, kas pašlaik jau tālu aizvirzījusies Krievijas armijas aizmugurē.
Piedevām vietējie propagandisti kļūst atklātāki, runā par to, ka vajagot slepkavot krievu bērnus, slepkavot Krievijas karavīru ģimenes un tā tālāk. Ar tādām idejām klajā nāk pat amatpersonas, piemēram, Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta priekšnieks Sergejs Deineko.
Un tādas domas ukraiņus nešokē. Pirmkārt, tamlīdzīgas iniciatīvas ne tikai izskanējušas, bet arī iespēju robežās īstenojušās Donbasā. Otrkārt, tādas lietas izskan jau labu laiku – atsauciet atmiņā kaut vai Jūlijas Timošenko vēlmi "slaktēt velna kacapus" un "nošaut krievus no kodolieročiem". Arī Rietumos tas nevienu nepārsteidz, vēl vairāk, viņi to vērtē atzinīgi. Viņi palīdzējuši tādām frāzēm izskanēt ne tikai marginalā līmenī, bet pat centrālo mediju līmenī un augstos amatpersonu krēslos. Viņi visiem spēkiem atbalsta "antikrievijas" preojektu. Un nākotnē tādas frāzes tikai pletīsies plašumā, tāpat kā Rietumu atbalsts.
Viedoklis
Eiropa pārvēršas par Ukrainu. Ko darīt Krievijai?