Tie būs labāki nekā "Mistrāli": ko Krievija būvē Krimā

Universālie desanta kuģi (UDK) ir tikai dažu pasaules valstu flotēs. Nebūt ne katra valsts tādus var atļauties, ne katrai tādi ir vajadzīgi. UDK apvieno lielāko daļu funkciju, ko pilda citi desanta kuģi. Pēc būtības, tās ir jūras kājnieku peldošās bāzes.

Galvenie uzdevumi – ekspedīcijas spēku izsēdināšana gan iekārtotā, gan neiekārtotā krastā, aviācijas atbalsts ekspedīcijas spēkiem, smagās bruņutehnikas nogāde cīņu zonā. Bieži vien UDK pilda štāba lomu – kontrolē jūras desantu.

Krievija saprata, ka tādi kuģi tai vajadzīgi 2000. gadu beigās. Toreiz vēl valsts nevarēja radīt savus UDK no nulles un nolēma izpētīt Rietumu piedāvājumus. 2010. gada decembrī tika parakstīts līgums ar Franciju par diviem universālajiem desanta kuģiem – "Mistral" klases I ranga helikopteru bāzes kuģiem.

Tie nodrošinātu jūras kājniekiem pašiem savu transportu, kas spētu nodrošināt militārā kontingenta ilgtermiņa klātbūtni attālos pasaules rajonos, aviācijas atbalstu un pilnvērtīgu vadību. UDK "Vladivostok" un "Sevastopol" Krievijai bija jāsaņem 2014. gada rudenī, tomēr, ņemot vērā situāciju ap Krimu, Parīze sabiedroto spiediena iespaidā kontraktu apturēja. Galu galā Maskava saņēma kompensāciju, "Mistrālus" izpirka Ēģipte.

Kopš darījuma noslēgšanas Krievijas ekspertu aprindās nerimās strīdi ap UDK. Kritiķi uzstāja, ka to uzdevumus pa spēkam pildīt ir lielajiem desanta kuģiem, kas tobrīd jau bija flotes rīcībā.

Turklāt Krievija tolaik neorganizēja un neplānoja nekādus ekspedīcijas pasākumus ārvalstīs. Tomēr militārā operācija Sīrijā visu nolika pa plauktiem. UDK būtu ļoti noderējuši Tuvajos Austrumos – militārās tehnikas un karavīru pārvietošanai uz Tartusu. Turklāt kuģu aviācijas grupas palīdzētu cīņā ar teroristiem.

23900 projekta UDK izstrādāja Zeļenodoļskas projektēšanas un konstruktoru birojs. Pirmo divu UDK – "Ivan Rogov" un "Mitrofanov Moskalenko" būve Kerčā sākās 2020. gada jūlijā. Plānots tos pabeigt, izmēģināt un nodot flotei 2027.-2028. gados. Kerčas speciālisti saskārušies ar ļoti neparastu uzdevumu: saskaņā ar projektu katra UDK tonnāža – apmēram 40 tūkstoši tonnu. Tik lieli kuģi pēcpadomju Krievijā vēl nav būvēti.

Perspektīvais UDK būs 220 metrus garš un 38 metrus plats. Spēcīga dīzeļa-gāzes turbīnu iekārta nodrošinās 22 mezglu ātrumu. Darbības attālums – 6 tūkstoši jūras jūdžu, autonoms darbs – 60 diennaktis, ekipāža – 320 cilvēki. Korpuss izstrādāts pēc bloku-moduļu principa – lielie elementi tiek izgatavoti vienlaikus un vēlāk savienoti. Konstrukcijā paredzēts navigācijas tilts, štāba telpas, ekipāžas un desanta nodaļas, helikoperu un kravas angāri, tehniskās zonas. UDS varēs uzņemt jūras kājnieku pulku (tūkstoš karavīrus) un līdz 75 militārās tehnikas vienības.

Desanta izsēdināšanai doku kamerās izvietos ātrgaitas kuterus. Uzbrukuma bruņojums nav paredzēts, draudus no gaisa nivelēs zenītraķešu kompleksi "Pancir ME". Turklāt kuģis pārvietos pietiekami spēcīgas aviācijas grupas.

"Runa ir par Kamova KB helikoperiem, - sarunā ar RIA Novosti precizēja informācijas avots no kuģubūves nozares. – Trieciena Ka-52K un citi modeļi, arī Ka-27. Ietilpība – 15-16 mašīnas. Bez tam – četri bezpilota lidaparāti. Aizsardzības ministrija ilgi saskaņoja prasības par UDK ārieni. Gala rezultāts no funkciju viedokļa nav sliktāks, iespējams, pat labāks, nekā francūžu "Mistrāli".

Universālie desanta kuģi ir ASV, Francijas, Dienvidkorejas, Japānas, Ķīnas, Austrālijas, Spānijas un Turcijas flotēs. Par modes noteicējiem tiek uzskatīti ASV Jūras spēki. Vjetnamas kara laikā amerikāņu flote saskārās ar nopietnām grūtībām dažādu desanta vimpeļu darbību koordinācijas jomā.

Kuģi-doki nesa izsēšanās līdzekļus, tanku desanta kuģi – kara tehniku, jūras kājnieki atradās uz helikopteru bāzes kuģiem, viņus krastā pārvietoja pa gaisu, štāba kuģi vadīja desantu un darbības krastā. Galu galā ASV Jūras spēki pasūtīja jauna tipa desanta kuģus, kas apvienotu visas minētās funkcijas. Flote saņēma "Tarawa" klases UDK. Šodien amerikāņu rīcībā ir septiņi WASP tipa UDS un viens "America" tipa UDK. Tie piedalās visās operācijās ar jūras kājniekiem.

Arī Ķīna aktīvi attīsta desanta floti. UDK skaita ziņā Ķīna piekāpjas tikai ASV, tomēr speciālisti vērtē, ka tuvākajā nākotnē valsts ieņems pirmo vietu pasaulē. Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas Jūras spēku rīcībā ir 6 UDK ar 19 tūkstošu tonnu tonnāžu katrs, vēl divi tiek būvēti.

Bez tam sākušies izmēģinājumi jūrā diviem UDK ar pilno tonnāžu no 36 līdz 40 tūkstošiem tonnu. Ķīna aizvien vairāk pievērš uzmanību bruņoto spēku pielietojumam jomās, ko valsts dēvē par "interešu aizsardzību aiz robežām" – tālu aiz ĶTR robežām. Pārsvarā runa ir par Āfriku un Tuvajiem Austrumiem. Bez tam UDK var ievajadzēties desantam Taivānā, ja Pekina nolems atgūt salu ar spēku.