Nacionālā apvienība sagatavojusi likuma grozījumus, kas paredz ukraiņu bēgļu bērnu mācības vienīgi valsts valodā vai vienīgi ukraiņu un latviešu valodās vienīgajā Rīgas ukraiņu vidusskolā. Pagaidām likums nav pieņemts, tāpēc ukraiņu bērniem, pareizāk sakot, viņu vecākiem izvēle ir plašāka. Ukraiņu bērni var apmeklēt bilingvālās (tas ir, krievu) skolas, kur līdz ar latviešu valodu saglabājušies daži priekšmeti krieviski.
Vai tiešam tas ir loģiski?
Iniciatīva ir pretrunā elementārai loģikai, veselajam saprātam un Latvijas likumiem, taču pie tā mēs te jau sen esam pieraduši. Piemēram, kāpēc poļu vai krievu izcelsmes bēgļi no Ukrainas nevar sūtīt bērnus poļu vai bilingvālajā skolā?
Piedevām daudzi Latvijā ieradušies pie saviem krievvalodīgajiem tuviniekiem un draugiem. Viņi vēlas, lai bērni mācītos tajā pašā skolā, ko apmeklē viņus izmitinājušajās ģimenēs dzīvojošie bērni. Kāpēc jāatņem tāda iespēja?
Jāņem vērā arī tas, ka lielākā daļa bēgļu neplāno apmesties Latvijā uz pastāvīgu dzīvi. Viņi sapņo pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās vai doties uz bagātākām valstīm. Arī ES pagaidām ļauj viņiem palikt tikai uz gadu. Vai iespējams šajā laikā apgūt valodu? Vai tas vispār ir vajadzīgs? Tīri cilvēcīgi būtu likt viņus mierā.
Taču jāpatur prātā, kā iekārtota redze daudziem latviešu politiķiem un inteliģentiem. NA neredz Latvijā simtiem tūkstošu krievu, kuru bērniem, atbilstoši visiem starptautiskajiem standartiem, jādod tiesības mācīties dzimtajā valodā. Tieši tāpat latviešu politiķi neredz miljoniem Ukrainas iedzīvotāju, kuri ģimenē sarunājas krieviski un kuru bērni skolā mācās Puškina un Gogoļa valodā.
Patiesībā tādu "nepareizi" runājošu un domājošu cilvēku Ukrainā nav, jo valsts izdarījusi "savu vienīgo eiropeisko izvēli". Tādā valstī taču krieviski nevar runāt, tās ir muļķības!
Tuvojas vēlēšanas
Un vēl viens apsvērums. Kā zināms, viens no Nacionālās apvienības tradicionālajiem priekšvēlēšanu trumpjiem ir ksenofobija, ar ko sirgst liela daļa partijas elektorāta. Tās politiķi iebilst ne tikai pret visu krievisko, bet arī pret bēgļiem no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem, pret Indijas un Pakistānas studentiem, kuru skaits Rīgā aug un kuri atver aizvien jaunas kebabnīcas.
Gribētos zināt tikai vienu. Kad NA politiķi metīs pie malas demonstratīvo politkorektumu, ko radījusi nepieciešamība izlikties par eiropiešiem un būt solidāriem ar atbraucējiem no Ukrainas?
Zinot, cik sparīga un pielāgoties spējīga ir ukraiņu tauta, zinot, kādā valodā pārsvarā runās pie mums atbraukušie bēgļi, šķiet, drīz vien nacionālā flanga vēlētāji (pēc būtības – visas latviešu partijas) sāks raizēties un musināt savus varasvīrus. Bet vēlēšanas nemaz vairs nav aiz kalniem...