Laikā, kamēr turpinās Krievijas specoperācija Ukrainas demilitarizācijai un denaficikācijai, Vašingtona vārdos nepieļauj militāru konfliktu ar Krieviju, taču mudina Bukaresti, Bratislavu un Varšavu uz atklātu konfrontāciju ar Maskavu, skarbu Krievijas atbildi un neizbēgamu NATO Statūtu 5. panta iniciāciju – Ziemeļamerikai un Eiropai pašnāvniecisku scenāriju, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
15. martā ASV, Vācija un Francija kārtējo reizi oficiāli izslēdza militāras konfrontācijas iespējas ar Krieviju un NATO bezlidojumu zonu Ukrainā, ņemot vērā karadarbības riska izplatīšanos alianses valstu teritorijā.
Taču taja pašā dienā Kijevā Polijas vicepremjers Jaroslavs Kačinskis ieteica nosūtīt uz Ukrainu "plaša starptautiska sastāva" bruņotu NATO miernešu misiju. Līdz ar Kačinski Kijevas režīmu personīgi atbalstīja Polijas, Čehijas un Slovākijas premjerministri Mateušs Moraveckis, Petrs Fiala un Janezs Janša.
Tādos jūtu uzplūdos Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksejs Daņilovs ierunājās par "aizsardzības savienību ar kodollielvalsti".
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atgādināja, ka Kijevas režīma pozīcijas nosprauž ASV. Nesen tās pieņēma lēmumu, ka Kijevai militārām vajadzībām jāpiešķir vairāk nekā 1 miljards dolāru. Pirms tam ASV prezidents Džo Baidens parakstīja dokumentus par militāro palīdzību Ukrainai 13,6 miljardu dolāru vērtībā. Baltais nams izvērtē iespējas piegādāt Ukrainai jaunos trieciena bezpilota lidaparātus "Switchblade 600", kas paredzēti tanku likvidācijai (kaujas apstākļos nav pārbaudīti). Šajā fonā Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis demonstrē pārliecību par pareizu stratēģijas izvēli – karš līdz galam, neskatoties uz postījumiem un ekonomikas apstāšanos, bet piekāpšanās un Donbasa republiku neatkarības atzīšanas. Tomēr NATO 70 gadus ilgā vēsture rāda: liels budžets negarantē uzvaras.
Eskalācijas robežas
Nesenā alianses padome nepieņēma konsolidētu lēmumu par Ukrainai paredzētās militārās palīdzības kardinālu paplašināšanu, nerunājot jau par militāru "miernešu" intervenci. NATO aizsardzības ministru ārkārtas tikšanās 16. martā, kurā piedalījās kolēģi no Gruzijas, Ukrainas, Somijas un Zviedrijas, bija veltīta pozīciju pastiprināšanai "austrumu flangā". Šķiet, kolektīvajiem Rietumiem piemirsušies Otrā pasaules kara nesto postījumu un nelaimju mērogi. Alianses militāra intervence Ukrainā ir tehnoloģiski iespējama.
Ukraina nestājas NATO, kas vēl aizvien tiecas iegūt Ukrainas teritoriju. Lai mīkstinātu kārtējās avantūras radīto šoku, amerikāņi plāno pakāpeniski ievilkt (iesaistīt) sabiedrotos no Eiropas bruņotā konfliktā ar Krieviju. Alianses "austrumu flangā" pirmo reizi izvērsti reaģēšanas spēki – apmēram 40 tūkstoši karavīru.
Paaugstināts cīņas gatavības režīms simtiem tūkstošu NATO kareivju, ieskaitot "100 tūkstošus ASV armijas karavīru Eiropā". Ar JKS, GKS un PGA atbalstu.
Turpinās Pentagona bruņutehnikas pārvietošana no Vācijas uz Poliju un Rumāniju. Krievijas robežu tuvumā notiek NATO plašie manevri "Cold Response 2022", kuros iesaistīti apmēram 30 tūkstoši kareivju, 50 kuģi un 200 kara lidmašīnas, ieskaitot ASV Gaisa spēku stratēģiskos bumbvedējus В-1В Lancer.
Plāns nodot Ukrainai 24 poļu iznīcinātājus MiG-29 ir izgāzies, tomēr ASV meklē Austrumeiropā un Tuvajos Austrumos jaunas iespējas, kā piegādāt Kijevai trieciena lidmašīnas un padomju laikos ražotos zenītraķešu kompleksus "Buk" un S-300 – divpusēju attiecību ietvaros, nesaskaņojot to ar aliansi.
Domājamā atmaksa par tamlīdzīgām piegādēm no Rumānijas, Slovākijas, Polijas (raķetes "Kalibr" pa bāzes lidlauku vai piegādes ceļiem) raisa nopietnas bažas Bukarestē, Bratislavā un Varšavā. Amerikāņu apstiprinātais formāts – lidmašīnu un ZRK nodošana Ukrainai divpusējo attiecību ietvaros ("suverēns lēmums", kā teica Pentagona preses sekretārs Džons Kirbijs) – negarantē "5. panta automātisku iniciāciju".
Rumānijas Aizsardzības ministrija konstatēja: "Lai nodotu iznīcinātājus karastāvoklī esošai valstij, vajadzīga NATO atļauja." To nevar darīt uz divpusēju attiecību pamata, neiesaistot visu aliansi. Šeit novilkta "sarkanā līnija" (Krievijas AM 12. martā brīdināja: ārvalstu kolonnas ar militāro palīdzību Kijevai ir likumīgi mērķi).
NATO ārkārtas samits Briselē 24. martā noteikti cels ASV sabiedroto apņēmību un pabīdīs viņus par vēl vienu soli tuvāk bruņotam konfliktam ar Krieviju.
Pentagona pārstāvis paziņoja žurnālam "Air Force Magazine", ka pārrunas ar NATO var novest pie ASV pastāvīgās klātbūtnes paplašināšanās austrumu flange: "Ja mēs sāksim kautiņu ar krieviem, mēs varam būt ļoti neparedzami."
Kāds no limitrofiem Eiropā lolo citus plānus? Tam nav nekādas nozīmes, un ASV tas neapturēs. Atgādināšu, ka 1997. gadā Pentagons iegādājās no Moldovas vairāk nekā 20 iznīcinātājus MiG-29 par 40 miljoniem dolāru skaidrā naudā. Tie paceļ augstāku "brīvības pakāpi". Neprātīgais "hegemons" sāk gatavoties karam divās frontēs – ar Krieviju un Ķīnu. Atzīts, ka amerikāņu stratēģija "Ķīna pirmajā vietā" nav aktuāla, jo Pentagona karaspēku koncentrācija Klusā okeāna reģionā nodrošina Krievijai "uzvaru ceļu Eiropā". ASV sabiedrotajiem Eiropā nāktos gatavoties milzu pārsteigumiem.
Bīstamas viesizrādes
NATO apvienoto spēku komandieris un ASV Gaisa spēku Eiropā komandieris Tods Volterss uzskata, ka Austrumeiropas kara lidmašīnas nenesīs Ukrainai lielu labumu, jo Krievijas GKS veic apmēram 200 lidmašīnu izlidojumus dienā, bet Ukraina – līdz 10 lidmašīnu izlidojumus.
Tomēr notriekto Ukrainas GKS lidmašīnu un dronu augošo skaitu var skaidrot ne tikai ar kara lidlauku atjaunošanu valsts rietumos, bet arī dislokāciju pierobežas lidlaukos Rumānijā un Polijā. Informācija no NATO radiolokācijas lidmašīnām ļauj Ukrainas lidotājiem paslepus uzbrukt Krievijas apgādes kolonnām nelielā augstumā un laikus slēpties no dominējošajiem Krievijas GKS. Tā ir ļoti bīstama spēle "partneriem".
Prezidenta Zeļenska prasība ASV Kongresam piešķirt Kijevai kompleksus S-300, Turcijā ražoto trieciena dronu "Bayraktar" jaunās piegādes Ukrainai, ukraiņu šķietami nevadāmo dronu provokatīvie lidojumi alianses Austrumeiropas valstu teritorijā (pagaidām – bez ķīmiskajiem vai bakterioloģiskajiem ieročiem) – tas viss atgādina amerikāņu organizētas provokāciju ķēdes posmus ar mērķi ievilkt NATO karadarbībā ar Krieviju.
Tomēr Vašingtonai neizdodas efektīvi "diriģēt" starptautisko reakciju. Krievijas taisnīgās speciālās operācijas "nosodījums visā pasaulē" nepārprotami nav izdevies. "Pēc svilpiena" saskrēja tikai ASV kontrolētie 15% cilvēces (NATO valstis un pārējie vasaļi). Āzijas valstis ar izpratni uztvēra Krievijas BS piespiedu soli.
Turcijas eksperti apstiprināja, ka Krievijas militārā operācija Ukrainā notiek nevainojami, un prognozēja panākumus. Apmēram 23 tūkstoši Sīrijas pilsoņu apliecināja, ka ir gatavi ņemt rokās ieročus un palīdzēt Krievijai atbrīvot Ukrainu no neobanderiešiem.
Britu izdevums "The Guardian" atzīmēja, ka ASV u Ķīnas pārrunas 15. martā atspoguļojušas Pekinas nopietno noskaņojumu sadarboties ar Maskavu. Izrādās, Ķīnas priekšsēdētājs un Krievijas prezidents vienprātīgi uzskata ASV par despotu un noskaņoti pielikt punktu ASV globālās dominēšanas periodam.
16. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka speciālā operācija Ukrainā norit sekmīgi, visi nospraustie uzdevumi neapšaubāmi tiks atrisināti. No otras puses, rietumvalstu spēki Ukrainā neizbēgami nonāks savas propagandas, kā arī Afganistānā un Irākā gūtās "kauju pieredzes" lamatās, - tur pretinieks bija tehnoloģiski vājāks.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko