Politika

Krievija oficiāli izstājas no Eiropas Padomes

Maskava norāda: atbildība par globālās humānās un tiesiskās telpas izjukšanu Eiropas kontinentā, kā arī par sekām jāuzņemas pašai Eiropas Padomei un tiem, kuri piespieduši Krieviju spert šo soli.
Sputnik
RĪGA, 16. marts - Sputnik. Krievijas Federācija oficiāli izstājas no Eiropas Padomes, taču joprojām ir gatava sadarboties ar organizācijas biedriem, informēja Krievijas Ārlietu ministrija.
Krievijas ārpolitikas resors skaidroja, ka NATO un ES dalībvalstis, ļaunprātīgi izmantojot savu vairākumu Eiropas Padomē, konsekventi pārvērš šo organizāciju par Krievijai naidīgas politikas instrumentu, atsakoties no līdztiesīga dialoga, turklāt 25. februārī pieņēmušas diskriminējošo lēmumu par Krievijas pārstāvības apturēšanu Eiropas Padomes Statūtu institūcijās.
"Šādos apstākļos mūsu valsts nepaliks Eiropas Padomē. 15. martā ģenerālsekretārei Marijai Pečinovičai-Buričai tika iesniegts paziņojums par Krievijas Federācijas izstāšanos no organizācijas," informēja Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija.
Krievijas ĀM norāda: atbildība par globālās humānās un tiesiskās telpas izjukšanu Eiropas kontinentā, kā arī par sekām jāuzņemas pašai Eiropas Padomei un tiem, kuri piespieduši Krieviju spert šo soli.
Resors paziņoja, ka Krievija negrasās samierināties ar kolektīvo Rietumu graujošām darbībām, kas uzspiež "uz noteikumiem balstīto kārtību" starptautisko tiesību vietā, ko pārkāpj "ASV un to satelīti".
"Atstājot Eiropas Padomi, Krievija paliek atvērta pragmatiskai un vienlīdzīgai sadarbībai ar organizācijas dalībvalstīm jautājumos, kuros mums būs savstarpēja interese, un to konvenciju ietvaros, dalību kurās mēs turpināsim," piebilda Krievijas Ārlietu ministrijā.
Politika
Krievijas politiķis pārmeta Eiropas padomei dubultus standartus
Valsts domes vicespīkeris un KF parlamenta delegācijas vadītājs Pāvels Tolstojs uzsvēra, ka Krievija izstājas no Eiropas Padomes pēc savas gribas, tas ir apsvērts un pārdomāts lēmums.
Pēc viņa teiktā, lēmums par izstāšanos tika pieņemts kārtējās Krievijai naidīgās diskusijas EPPA gaitā, kuras rezultātā var tapt "kārtējā melīga rusofobiskā rezolūcija, kas balstīta uz pieņēmumiem, kam nav nekāda sakara ar realitāti".
Savukārt Krievijas Federācijas Padomes vicespīkers Konstantīns Kosačovs paziņoja, ka Krievijas dalība Eiropas Padomē vairs neatbilst valsts nacionālajām interesēm.
"Krievijas tiesības ir ierobežotas, pati organizācija radikāli mainījusies salīdzinājumā ar tās radītāju sākotnējo ieceri... Tā nav Krievijas izvēle, tā ir Eiropas kopējā problēma, tā nav Krievijas problēma," teica Kosačovs televīzijas kanāla "Vmeste RF" ēterā.
Krievijā
Kijevai jāciena humanitārās tiesības: Putins apsprieda situāciju ar EP priekšsēdētāju
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.
Savukārt rietumvalstis uzsākušas jaunu sankciju spirāles loku, kas tiek plests plašumā kopš 2014. gada. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka sankcijas ir nopietnas, taču atgādināja – Krievija tām gatavojusies savlaicīgi. Viņš piebilda, ka kompetentie resori analizē ierobežojumus un koordinē darbu, izstrādājot atbildes pasākumus, kas atbilst Krievijas interesēm.