RĪGA, 15. marts — Sputnik. Inflācijas līmenis Latvijā tuvākajā laikā pārsniegs 10%, norāda Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks intervijā Latvijas Televīzijai.
Kazāks atzīmēja, ka vēl pirms krīzes Ukrainā energoresursu cenas ievērojami pieauga, kas savukārt izraisīja inflācijas samazināšanos. Problēmas rada ne tikai energoresursu augstās cenas, bet arī to svārstības, norāda Kazāks.
Viņaprāt, īstermiņā nav gaidāma naftas, gāzes un ogles cenu samazināšana, līdz ar ko paliks augsts inflācijas temps. "Pašreizējā brīdī ļoti konkrētus ciparus inflācijai iezīmēt nav iespējams. Padsmit procentos diemžēl mēs ieslīdēsim," sacīja Kazāks.
Tāpat gaidāma arī pārtikas produktu cenas augšupeja, jo gan Krievija, gan Ukraina ir lieli graudu eksportētāji.
Ilgākai un lielākai inflācijai būs ietekme arī uz ekonomikas izaugsmi, jo cilvēki patērēs mazāk. Tāpat kopējā nedrošība varētu mazināt uzņēmumu vēlmi investēt, norāda Latvijas Bankas vadītājs.
Turklāt, Latvija ģeopolitiski un ekonomiski ir drošākā situācijā nekā jebkad iepriekš, viņā atzīmēja.
"Mēs esam Eiropas Savienībā, kas nozīmē pieeju Eiropas tirgum, dažādiem atbalsta mehānismiem. Mēs esam daļa no NATO, kas nozīmē ģeopolitiskas drošības garantijas. Un mēs esam daļa no eirozonas, kas nozīmē samērā lētu finansējumu. Līdz ar to, jā, ekonomika piebremzēsies, [jo] karš ir karš. Bet šajā brīdī apokaliptiskus scenārijus zīmēt nav vērts. Un krīze būs vairāk sabremzēšanās, nevis dziļš kritums," teica Kazāks.
Pēc viņa prognozēm, gada otrajā pusē inflācija palēnināsies.
Taujāts par energoietilpīgu uzņēmumu konkurētspēju, Kazāks norādīja uz to, ka situācija ir līdzīga visā Eiropa. Līdz ar to izšķiroša būs spēja strādāt efektīvi: "Jo mēs esam spējīgi ar mazāku enerģijas apjomu iztikt, jo mēs būsim konkurētspējīgi."
Pēc viņa domām, "uz Latvijas austrumu robežas būs kārtīgs mūris", un par tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju var aizmirst. Viņš aicināja meklēt jaunus tirgus, nevis domāt par kompensācijām.