RĪGA, 6. marts — Sputnik. Jaunus Afanasjeva kultūras pieminekļus, kuras pārstāvji pirmie izplatīja Sibīrijā metalurģiju un lopkopību, atraduši Altaja valsts universitātes arheologi sadarbībā ar kolēģiem no Krievijas un Kazahstānas. Par reģiona senāko vēsturi un tā laika etnokultūras īpatnībām aģentūrai RIA Novosti pastāstīja izrakumu dalībnieki.
Kā sākās metālapstrādes ēra
2021. gada jūlijā Altaja valsts universitātes Altajistikas un tjurkoloģijas zinātniski izglītojoša centra "Lielais Altajs" speciālisti kopā ar kolēģiem no Kemerovas valsts universitātes sāka apbedījuma Ustj-Teplaja pētījumus – tas ietver vienu no agrīnākajiem kurgāniem Sibīrijā.
Apbedījumi veidoja nelielu uzbērumu pār apaļu akmens krāvumu apmēram 3 metrus diametrā, paskaidroja arheologi. Krāvuma centrā bija ovāla bedre. Tajā apbedīja cilvēku – guļus uz muguras, ar saliektām kājām, bagātīgi apberot ar okeru. Līdzās dažkārt atstāja keramikas traukus un metāla priekšmetus.
Zinātnieki uzskata, ka kurgāni salikti 4. tūkstošgades beigās – 3. tūkstošgades sākumā pirms mūsu ēras. Tie piederēja Afanasjeva kultūras pārstāvjiem, kuri Altajā ienesa lopkopības un metalurģijas iemaņas.
"No antropoloģijas viedokļa "afanasjevieši" bija protoeiropeīdi. Vidēji apmēram 180 cm gadi – senlaikos viņi bija īsti milži. Afanasjeviešu parādīšanās Altajā iezīmēja akmens laikmeta beigas. Acīmredzot, jaunienācēji ātri izspieda vietējos mednieku un vācēju antropoloģiskas formācijas pārstāvjus, kas piederēja pie mongoloīdu-eiropeīdu tipa starpposma un dzīvoja te tūkstošiem gadu," pastāstīja Altaja valsts universitātes Arheoloģijas, etnogrāfijas un muzeoloģijas katedras profesors Sergejs Grušins.
Afanasjeva tautība dzīvoja milzīgā teritorijā, kas aptvēra Sajānu un Altaja kalnu valsti, Tuvu, Tarbagataju, Tjaņšaņu, sasniedzot Fergānu un Siņczjanu. Viņu saimniecības pamatā bija liellopu un sīklopu audzēšana. Zinātnieki uzskata, ka pirmie vara rūdu šajā reģionā sāka apstrādāt tieši šīs ciltis. Viņiem pieder arī pirmie zelta, sudraba un vara metalurģijas paraugi Sibīrijā.
Kopā – Eirāzijas sirdī
Pagaidām speciālisti vēl strīdas, no kurienes nākušas šīs ciltis, tomēr nerada šaubas viņu tuvā radniecība ar tā saucamo "bedrīšu" kultūru, kas šajā periodā izplatījās Melnās jūras un Kaspijas stepēs.
Līdztekus Altajam un Jeņisejai zinātnieki pēta Afanasjeva kultūras pieminekļus Irtišas augštecē, Tarbagataja kalnu ziemeļu nogāzēs – tur strādā Toraigirova universitātes arheoloģiskā ekspedīcija (Pavlodara, Kazahstāna). Ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi izpētītie artefakti liecina – šīs ciltis Tarbagajā dzīvojušas 30.-27. gs. p.m.ē.
"Kazahstānā zināmas tikai sešas šīs kultūras nekropoles, un četras no tām esam atklājuši pēdējo pāris gadu laikā. Nekropoles ir ļoti savdabīgas, taču tām ir daudz kopīga ar Afanasjeva kultūras pieminekļiem citos reģionos. Mums izdevies noskaidrot, ka reģiona apdzīvošanas agrīnā periodā migranti būvēja lielus akmens nožogojumus 10-15 metrus diametrā, vēlīnākā posmā – plakanus kurgānus un kurgānus – nožogojumus," pastāstīja Toraigirova universitātes Apvienotā arheoloģijas zinātniski pētnieciskā centra zinātniskais līdzstrādnieks Iļja Mercs.
Lai rekonstruētu rietumu migrantu saimniekošanas kārtību, pasaules uzskatu pamatus un attiecības ar autohtonajiem iedzīvotājiem prasa jaunus izrakumus gan Altajā, gan citos reģionos, kur apmetās "afanasjevieši". Vēlīnā eneolīta periods, tas ir "pēcafanasjevas" laiks reģionā pagaidām vēl vispār nav izpētīts, skaidroja zinātnieki.
Šīs zinātniskās problēmas iespējas risināt tikai ar dažādu Centrālāzijas valstu zinātnieku kolektīvu kopīgiem pūliņiem, uzsvēra arheologi.