Atšķirībā no citiem rajoniem, Kijeva tās pārdzīvojusi relatīvi mierīgi, - galvenās problēmas pilsētai un tās iedzīvotājiem radīja "unikālie" vietējās un centrālās varas lēmumi: nesāktā evakuācija (ne tikai Kijevā, bet arī apdzīvotajās vietās, kur patiešām notika kaujas darbības), plaša automātisko ieroču izdalīšana teju vai katram garāmgājējam, tīši uzspiesta diversantomānija, dīvainie lēmumi par komandanta stundu un tā tālāk, portālā RIA Novosti stāsta Valērijs Mihailovs.
Pēc zināma šoka, ko izraisīja Krievijas desantnieku izsēšanās 24. februārī un Gostomeļas lidostas ieņemšana (desmit kilometri no Kijevas nomales), jau 26. un 27. februārī Kijevas iedzīvotāji atguva pārliecību – agresoru ātri vien uzvarēsim.
To veicināja daži apstākļi.
Pirmkārt, spēcīgā valsts propaganda.
Otrkārt, UBS informatīvi psiholoģisko speciālo operāciju vienību darbs – pēdējo astoņu gadu laikā tās kārtīgi ietrenējuši "Rietumu partneri". Vienības nekavējoties sāka fabricēt viltus ziņas par gigantiskiem zaudējumiem agresora pusē, par viņu zvērībām pret civiliedzīvotājiem. Arī atklātus melus, piemēram, ukraiņu zenītraķešu kompleksa "Buk" raķetes trāpījums daudzstāvu mājā Kijevā, UBS apšaude ar raķešu zalves kompleksu pa dzīvojamo rajonu Harkovas ziemeļu nomalē un daudz kas cits automātiski tika uzdots par Krievijas armijas darbībām. Tauta tam labprāt ticēja.
Treškārt, liela daļa iedzīvotāju vispār zaudējusi jebkādas kritiskās domāšanas spējas.
Par to, ka Ukrainas armija atguvusi Gostomeļas lidostu, 25. februārī valsts propaganda paziņoja veselas divas reizes. Un nevienu nez kāpēc nemulsināja fakts, ka lidostā joprojām uzturas Krievijas spēki.
Pavisam muļķīga, pat zaimojoša ir epizode ar 13 robežsargiem, kuri it kā līdz galam aizstāvēja Čūsku salu un "gājuši bojā" cīņā ar Krievijas JKS. Savā uzrunā Zeļenskis pat paziņoja, ka nolēmis piešķirt viņiem Ukrainas Varoņa nosaukumu pēc nāves. Vai domājat, kāds painteresējās, kāpēc Zeļenskis cilvēkus "apglabājis" dzīvus, kad Krievijas JKS parādīja "bojā gājušos", patiesībā – kapitulējušos robežsargus, turklāt veselus 82, ne 13 cilvēkus! Nebūt nē! Dažiem pat ienāca prātā, ka Vladimirs Putins esot pašā sākumā maldinājis Vladimiru Zeļenski, kurš tādēļ pieņēmis kļūdainu lēmumu. Šī versija kļuvusi diezgan populāra Kijevā, lai cik absurda tā būtu.
Starp citu, ņirgāšanās par gūstekņiem, kas redzama video ierakstos, diemžēl visai pacilājusi daudzus pilsoņus. Gribot negribot atkal rodas jautājums par denacifikāciju.
Uz visa šī "peremogas" viļņa Kijevā atsākušās runas par to, ka tiklīdz agresijai būs beigas (un tas notikšot jau tuvākajā nākotnē), Ukrainu ne tikai uzņems ES un NATO, bet arī tikai pārpludinās ar investīcijām. Mazliet jāpaciešas, un tad dzīve būs kā Dubaijā.
Pats amizantākais ir tas, ka par nākotnes laimi runā gigantiskajās rindās pie pārtikas veikaliem un nedaudzajām strādājošajām aptiekām.
Kijevā nekādu kaujas nenotiek, tomēr pilsētas vadība nez kāpēc noteica visai dīvainu komandantstundu: no 26. februāra plkst. 17:00 līdz 28. februāra 8:00. Cilvēkiem ilgstoši nebija iespēju iziet pat pēc ūdens un maizes, tāpēc ziemas pēdējā dienā parādījās bezgalīgas rindas, lai gan Kijevā palikušas ne vairāk kā divas trešdaļas iedzīvotāju. Starp citu, trešdaļa izbraukusi saviem spēkiem, jo Kijevas varasiestādes nav parūpējusies par evakuācijas organizēšanu. Ne tikai Kijevas vien – acīmredzot, tas bija apzināts, centralizēti pieņemts lēmums, lai palielinātu cietušo skaitu.
Jāpiezīmē, ka pagaidām produkti no veikalu plauktiem nav pazuduši, taču maize un piens jau kļūst par deficītu, bet cenas daudzām precēm strauji aug. Arī zāles pazūd.
Toties, lai pilsētnieki negarlaikotos, varas iestādes regulāri izsludina gaisa trauksmi, taču nekādu uzlidojumu pilsētai nav. Nav, lai arī smagā artilērija no pašas pilsētas vālē uz ziemeļu pusi – uz to pašu Gostomeļu un tuvējām apdzīvotajām vietām. Diezin vai no tām daudz kas paliks pāri. Tātad dzīvojamo māju apšaude Doņeckā un Gorlovkā nav nekāda lielā lieta. Savu tiesu saņem arī Kijevas piepilsētas. Arī lidmašīnu An-225, par kuras iznīcināšanu stāstīja Zeļenskis, dezin vai "dekomunizēja" tie, kas patlaban notur Gostomeļu.
Vēl vienu izklaidi kijevieõšiem piedāvā vadība - "diversantmāniju". Pirmās slepkavības pēc ieroču izdalīšanas notika jau 25. februārī. Pēc tam "diversantu" medības ir populārākā nodarbe starp "automātistiem". Slepkavības nesodīti turpinās. Varasiestādes ir sajūsmā. Piemēram, mērs Kličko, kurš pasludināja par diversantiem visus, kuri būs pie stūres komandanta stundas laikā, bet pēc tam visus, kuri brauc pa sabiedriskā transporta kustības joslu. Attiecīgi viņš atļāva šaut. Starp citu, arī citu pilsētu mēri devuši līdzīgas atļaujas. Visā šajā fonā kaut kādu "diversantu" atstātu zīmju meklējumi, ģeolokācijas atslēgšana telefonus, par ko pamanījusies ieminēties pat IeM, izskatās kā nevainīgas bērnu spēles.
Kijevā Krievijas karaspēku, maigi sakot, negaida. Lielākajai daļai iedzīvotāju smadzenes ir ļoti labi izskalotas. Taču jāatzīmē, ka arī austrumu reģionos, kur attieksme varētu būt citādāka, tā pagaidām neizpaužas. Lieta tāda, ka cilvēki vairs netic tam, ka rīt viņus nepametīs. 2014. gadā daudzus, kuri iebilda pret Maidanu, vajāja, nogalināja vai iebāza aiz restēm uz ilgiem gadiem.
Un iebiedēšana nebeidzas – to apliecina krimināllieta, kas ierosināta pret Kupjanskas mēru par to vien, ka viņš sadarbojas ar Krievijas armiju pilsētas apsaimniekošanas jautājumos. Citādi ir tikai Doņeckas un Luganskas apgabalos.
Tas nav tāpēc, ka tur cilvēki būtu principiāli citādi. Lieta tāda, ka DTR un LTR atzīšana iedzīvotājiem devusi zināmas garantijas - pēc pāris mēnešiem viņus nededzinās, neapraks dzīvus par viņu civilo pozīciju. Citos reģionos cilvēki nevar riskēt, ja nav garantēta viņu drošība.