Dažas valstis to atbalsta – tās ir pārliecinātas, ka šis solis pieliks punktu vardarbībai un daudzus izglābs. Venecuēla par Ukrainas iznīcināšanu apsūdz "Baidenu un NATO ar visu to kampaņu". Pekina ieņēmusi neitrālu pozīciju un atgādināja par labajām kaimiņu un partneru attiecībām ar Krieviju. Pie tam Vašingtona, Londona un Brisele izstrādā stingras sankcijas, stāsta portāls RIA Novosti.
"Ne vienmēr izdodas atrisināt miera ceļā"
Viena no pirmajām Krievijas lēmumu atzīt Donbasa republiku suverenitāti atzinīgi novērtēja Baltkrievija. Minska uzsvēra, ka tas ir ne tikai politisks, – tas ir cilvēcīgs, humāns solis.
"Tālākajās darbībās mēs plānojam ņemt vērā visu pušu labu kaimiņattiecību principus, pildot mūsu starptautiskās saistības, stratēģisko savienību ar brālīgo Krieviju," atzīmēja ĀM. Baltkrievi ne tikai nodrošināja aizmuguri Krievijas spēkiem, bet arī kļuva par miernešiem, organizējot uz robežas Krievijas un Ukrainas delegāciju pārrunas.
Neitrālu pozīciju ieņēmis Ķīnas līderis Sji Dziņpins. Viņš neatzīst LTR un DTR neatkarību, taču arī Maskavas rīcību nekritizē. "Ķīna un Krievija ir labi kaimiņi, to nevar sabojāt. Mēs esam īsteni partneri, un to nav iespējams sagraut un apslāpēt," paziņoja vēstnieks Čžans Hanhuejs. Pie tam ĶTR iebilda pret sankcijām un atslēgšanu no SWIFT.
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs šos notikumus salīdzināja ar konfliktu Kalnu Karabahā. "Mūs aicināja 30 gadus: "Vajag visu risināt miera ceļā." Mēs esam dzirdējuši to 30 gadus, centāmies, taču nekas neizdevās. Protams, gribējām, lai atrisinātu miera ceļā, taču tas dzīvē ne vienmēr ir iespējams," viņš teica. Vienlaikus azerbaidžāņi neatsakās atbalstīt Ukrainu: nosūtīja humāno palīdzību un medikamentus.
Kirgīzija atbalsta noregulēšanu diplomātiskā ceļā, lai izvairītos no "cilvēku upuriem". Sadirs Žaparovs nav publiski paudis viedokli, taču tālruņa sarunā ar Putinu 26. februārī atbalstīja Krievijas enerģisko rīcību, aizsargājot Donbasa mierīgos iedzīvotājus."
Abhāzija un Dienvidosetija atgādināja, ka Maskava vairākkārt devusi Kijevai iespēju noregulēt konfliktu miera ceļā, taču visi ierosinājumi tika noraidīti. "Krievijas Bruņoto spēku speciālā operācija pieliks punktu civiliedzīvotāju ciešanām un bezgalīgai teroristisko aktu virknei, ko Kijevas režīms pacēlis valsts politikas rangā," uzsvēra Dienvidosetijas prezidents Anatolijs Bibilovs, kā arī piebilda: republika ir gatava uzņemt bēgļus no brālīgajām LTR un DTR."
Putinu pilnībā atbalstīja Centrālāfrikas Republikas (CĀR) prezidents Fostens-Arkanžs Tuadera. "Domāju, šis lēmums, neapšaubāmi, ļaus saglabāt dzīvības un novērst lielu vardarbību," viņš norādīja.
Sīrija ir solidāra ar Maskavu un gatava kļūt par Luganskas un Doņeckas partneri. "Mēs gaidām, kad stabilizēsies situācija, un tad sakārtosim sadarbību dažādās jomās," sarunā ar RIA Novosti apsolīja prezidenta speciālais padomnieks Luna Šibls. Tāpat Bašars Asads nosodīja ASV un NATO destabilizējošo politiku, kas, pēc viņa vārdiem, būtiski kaitējusi situācijai Tuvajos Austrumos.
Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro uzskata Ukrainu par Rietumu koloniju. Pēc viņa domām, konfliktu radījusi "Kijevā valdošā elite, ASV un Eiropas neapšaubāms sabiedrotais". "Ukrainas ekonomiku sagrāvis Baidens un NATO ar visu to kampaņu, kuras mērķis ir radīt bāzes ar kodolieročiem pret Krieviju. Tas ir absolūti nepieņemami," viņš piezīmēja.
Maskavu atbalstīja arī Brazīlija. Iepriekš ANO Drošības padome pieprasīja balsojumu par tās rezolūciju par operācijas pārtraukšanu Ukrainā. Taču projektu bloķēja Brazīlija, AAE, Krievija, Ķīna un Indija. "Nekādu sankciju vai Putina nosodīšanas," atzīmēja Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru.
Sankcijas un draudi
Maskavu visasāk kritizē Vašingtona. "Savienotās Valstis, to sabiedrotie un partneri atbildēs vienoti un enerģiski," teikts Baltā nama paziņojumā. Džo Baidens atklāja, ka sankcijas ir "vērienīgākās visā vēsturē". Vašingtona ieviesa personīgus ierobežojumus pret Vladimiru Putinu un viņa tuvāko loku, turklāt aizliegta sadarbība ar lielākajām Krievijas bankām un tehnoloģiju eksports.
Līdzīgā tonī runā arī Lielbritānija. Londona slēdza valsts gaisa telpu aviokompānijai "Aeroflot", pieprasīja Krievijas atslēgšanu no SWIFT un Centrālās Bankas aktīvu iesaldēšanu.
Arī Eiropas Savienība pieprasīja nekavējoties izvest bruņotos spēkus no Ukrainas. 27 valstu ārlietu ministri saskaņoja gaisa telpas slēgšanu Krievijas aviokompānijām, aizliedza telekanāla "Russia Today" un aģentūras Sputnik darbu, ieviesa sankcijas pret bankām un gatavojas atslēgt Maskavu no SWIFT.
Kanāda vērsusi sankcijas pret Vladimiru Putinu, Sergeju Lavrovu, kā arī Aleksandru Lukašenko. Melnajā sarakstā – "Sberbank", "Gazprombank", "Alfa-bank", Krievijas dzelzceļš, "Transneft". Arī premjerministrs Džastins Trudo pieprasa Krievijas atslēgšanu no SWIFT.
Austrālijas premjerministrs Skots Morisons runā par "neizprovocētu iebrukumu". Sankcijas vērstas pret Krievijas prezidentu un viņa tuvāko loku, ieskaitot Sergeju Lavrovu, Mihailu Mišustinu un Sergeju Šoigu.
Japānas valdība vērīgi seko starptautiskajam viedoklim par notikumiem Ukrainā. Tokija informēja, ka tiek ieviesti ierobežojumi pret Krievijas Centrālo Banku, bloķēti ar Putinu saistīto personu aktīvi, aizliegts pusvadītāju eksports.
Dienvidkoreja apņēmusies pievienoties Rietumu sankcijām, taču tā, lai nekaitētu savai ekonomikai. Pagaidām Seulā vēl turpinās diskusijas.
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili apliecināja: "Gruzija ir līdzās prezidentam Zeļenskim un atbalsta teritoriālo vienotību un mieru Ukrainā." Vienlaikus Tbilisi nesteidz ar aizliegumiem. "Ko no manis prasa tūkstošiem vīndaru, fermeru? Lai es ieviestu sankcijas pret savu tautu? Liekas emocijas nav vajadzīgas," paskaidroja premjerministrs Iraklijs Garibašvili.
Arī Serbija ir pārliecināta: sankciju politikai nav perspektīvu. Lai arī Belgrada atbalsta visu valstu, arī Ukrainas teritoriālās vienotības principu, tā nepievienojas nekādiem ierobežojumiem pret Maskavu: tas neatbilst valsts politiskajām un ekonomiskajām interesēm.