RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Vladimirs Zeļenskis telefona sarunā ar Eiropas padomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu skāra jautājumu par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā.
Pēc viņa vārdiem, šis ir izšķirošais brīdis, kad "jāpārtrauc ilggadējās diskusijas" un jāpieņem lēmums par Ukrainas dalību ES.
Mišels atbildei uzrakstīja, ka "Ukraina ir mūsu ģimene" un apsolīja "konkrētu atbalstu" nākotnē.
Jautājums par Ukrainas uzņemšanu ES vairs nevar ilgāk gaidīt, paziņoja Igaunijas prezidents Alars Kariss pēc Bukarestes devītnieka valstu vadītāju samita Varšavā, pastāstīja Postimees.
"Pirms trim dienām es Kijevā apmeklēju prezidentu Zeļenski. Galvenais – viņš lūdza skaidru perspektīvu par iestāšanos Eiropas Savienībā," teica Kariss.
"Šis jautājums vairs nevar ilgāk gaidīt," viņš piebilda.
Pēdējā ES paplašināšanās notika 2007. gadā, kad tajā iestājās Bulgārija un Rumānija. Patlaban piecām valstīm ir piešķirts ES kandidātvalsts statuss: Albānija (iesniedza pieteikumu 2009. gadā), Ziemeļu Maķedonija (2004. g.), Serbija (2009. g.) Turcija (1987. g.) un Melnkalne (2008. g.), pie tam Ziemeļu Maķedonija un Albānija vēl nav sākušas pārrunas par iestāšanos. Vienošanos par asociāciju ar ES parakstījušas trīs valstis: Gruzija, Moldova un Ukraina.
2019. gada februārī Ukrainas parlaments apstiprināja Konstitūcijas grozījumus, kas paredzēja valsts stratēģisko kursu uz iestāšanos ES un NATO.
24. februārī agri no rīta Krievija sāka kara operāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai. Uzrunā Krievijas iedzīvotājiem valsts prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka apstākļi prasa apņēmīgus un tūlītējus soļus, Donbasa tautas republikas vērsušās ar palīdzības lūgumu.
Ceturtdien Vladimirs Putins paziņoja, ka Donbasā sākta speciāla militārā operācija. Viņš apliecināja, ka Maskava neplāno Ukrainas okupāciju, - tikai tās demilitarizāciju un denacifikāciju.
Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka Krievijas Bruņotie spēki nepieļauj nekādas raķešu un artilērijas apšaudes vai aviācijas uzlidojumus Ukrainas pilsētām – ar precīzajiem šāviņiem tiek izsista no ierindas militārā infrastruktūra. Civilos iedzīvotājus nekas neapdraud.
Krievijas prezidents uzsvēra, ka atbildība par asinsizliešanu gulsies uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas. Viņš aicināja Ukrainas kareivjus nepildīt varasvīru noziedzīgās pavēles, nolikt ieročus un doties mājup.
Krievijas AM vēlāk informēja, ka ukraiņu robežsargi neizrāda pretošanos, vairākos gadījumos padodas. Pēc tam viņiem rodas iespēja atgriezties pie ģimenēm.