RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Tik būtisks pārtikas produktu cenu pieaugums valstī nav bijis vērojams pēdējos desmit gadus. 2021. gadā cenas pieaugušas par 7,9%, bet 2022. gada janvārī – jau par 9,4% gada izteiksmē, vēstīja Latvijas radio.
"Tas neapšaubāmi ir ļoti krass pārtikas produktu cenu pieaugums. Pēdējo reizi kaut ko tamlīdzīgu vērojām pirms desmit gadiem. 2011. gadā mums bija līdzīgs inflācijas rādītājs. Un ANO dati pārtikas produktu un lauksaimniecības jomā liecina, ka arī pasaules mērogā tik krass produktu cenu pieaugums nav bijis pēdējos desmit gadus. Mūsu tendences šajā gadījumā lielā mērā sakrīt," situāciju komentēja CSP Makroekonomiskās statistikas departamenta direktors Intars Abražuns.
Speciālists atklāja, ka visvairāk augušas dārzeņu cenas: "Salīdinājumā ar pērno gadu, janvārī cenas pieaugušas vairāk nekā par 20%. Augu eļļas, taukvielas. Tostarp arī piens, siers un olas."
Maizes un graudu produktu grupā cenu vidējais pieaugums gada laikā pārsniedza 10%.
Atsevišķi produkti, piemēram, kartupeļi un griķu putraimi sadārdzinājušies par veseliem 60%. Par 30% vairāk pircēji tagad maksā par kāpostiem, sīpoliem, burkāniem un bumbieriem. Apmēram tāpat augušas eļļas un kviešu miltu cenas, paskaidroja Abražuns.
Iepriekš banka "Citadele" pētījumā noskaidroja, ka tikai 12% Latvijas iedzīvotāju nesajūt ikdienas izdevumu pieaugumu. Lietuvā izdevumu pieaugumu nejūt 15%, Igaunijā – 17% iedzīvotāju.
Aptaujas rezultāti liecina, ka 32% iedzīvotāju nolēmuši atteikties no ieplānotiem lieliem pirkumiem, ko gribētu iegādāties ilgtermiņa perspektīvā. Pie tam 13% gatavi finansēt no saviem ietaupījumiem pārtikas produktu, elektroenerģijas un apkures cenu pieaugumu.
Vēl 12% respondentu Latvijā ir gatavi uzņemties papildu darbu vai slodzi, lai pelnītu vairāk. Visbiežāk šādu pārliecību pauda jaunieši 18-29 gadu vecuma grupā, kas dzīvo Rīgā vai Pierīgā un saņem 351-550 eiro mēnesī.