RĪGA, 26. februāris — Sputnik, Ivans Zujevs. Astoņu gadu laikā Donbasā Ukrainas varasiestādes un dažādu politisko spēku kontrolētie kaujas grupējumi pastrādājuši daudz iebiedēšanas un terora akciju, kurās gājuši bojā civiliedzīvotāji.
Asiņainās traģēdijas Odesā un Mariupolē, Luganskas centra bombardēšana, ukraiņu karavīru nošaušana Volnovahā par atteikšanos apšaut civiliedzīvotājus — tās ir pazīstamākas politiskā režīma nežēlības izpausmes, kas nodibinājās Kijevā pēc 2014. gada notikumiem Maidanā.
Masu slepkavības
Nacionālistu uzstāšanās Ukrainā sākās jau 2014. gadā. Sākumā aktīvisti tikai piekāva savus politiskos pretiniekus, bet drīz vien pārgāja pie slepkavībām.
2014. gada 2. maija traģēdija Odesā aiznesa 48 cilvēku dzīvības, 240 bija ievainoti. Radikālie nacionālisti uzbruka mītiņa dalībniekiem par Ukrainas federalizāciju un piekāva tos. Protestētāji mēģināja paslēpties Arodbiedrību namā, bet radikāli apmētāja ēku ar Molotova kokteiļiem un pēc tam šāva pa tiem, kuri mēģināja glābties no ugunsgrēka. 42 cilvēki, tostarp sievietes, noslāpuši dūmos vai sadeguši dzīvi, bet 6 cilvēki mira šauto ievainojumu rezultātā.
Traģēdijas izmeklēšana vēl joprojām turpinās. Bija brīdis, kad Arodbiedrību namā izdzīvojušos pat apsūdzēja ēkas aizdedzināšanā, seši cilvēki pavadījuši ieslodzījumā piecus mēnešus, bet vēl 30 bija noteikts mājas arests.
Pēc dažām dienām, 2014. gada 9. maijā, Uzvaras dienas svinības Mariupolē pārvērtās par protesta mītiņu. Vietējai milicijai bija dota pavēle izklīdināt klātesošos, taču kārtības sargi atteicās to izpildīt. Pilsētā iegājuši Ukrainas Bruņotie spēki (UBS) un tanki. Karavīri apšaudīja Iekšlietu pārvaldes ēku, kā arī civiliedzīvotājus. Apšaudes rezultātā bojā gājuši 7 iedzīvotāji un 4 Ukrainas BS militārpersonas, kā arī Mariupoles VAI priekšnieks.
Daudzi notikumu dalībnieki liecināja, ka 2014. gada maija beigās un jūnija sākumā Ukrainas aviācija aktīvi bombardēja pilsētas un ciematus Doņeckas un Luganskas apgabalā.
2014. gada 2. jūnijā Ukrainas Gaisa spēku triecienlidmašīna ar raķetēm apšaudīja Luganskas apgabala Valsts administrācijas ēku. Rezultātā gāja bojā 8, un bija ievainoti 28 civiliedzīvotāji. Otrais gaisa trieciens trāpīja Luganskas ciemata rajonam, rezultātā bojā gāja aptuveni 10 vietējie iedzīvotāji.
2014. gada 3. jūlijā UBS artilērija apšaudīja slimnīcu Doņeckas apgabalā. Apšaudes laikā ēkā atradās ārsti un pacienti, tostarp ievainotie DTR aizsargi. Rezultātā bojā gāja 10 zemessargi un 8 civiliedzīvotāji.
Jau no paša konflikta sākuma UBS nepārtraukti bombardēja apdzīvotas vietas un sociālās infrastruktūras objektus. Bēgļi stāstīja žurnālistiem, ka UBS un Nacionālo bataljonu vienības cenšas neļaut viņiem pamest kaujas zonu. No jūnija beigām līdz jūlija vidum tika apšaudīti ceļi pie Krievijas robežpunktiem.
Rezultātā pie robežas sakrājās daudz pamestu automobiļu, dažos no tiem tika atrastas bojā gājušo civiliedzīvotāju mirstīgās atliekas.
Pēc Donbasa teritorijas atbrīvošanas KF izmeklēšanas iestādes sāka meklēt ukraiņu nacionālo bataljonu vienību upuru apbedījumu vietas. Rezultātā DTR teritorijā tika atrasti 130 brāļu kapi ar civiliedzīvotāju mirstīgajām atliekām. Vēl 17 apbedījumi tika atrasti LTR teritorijā.
Kurš un kā saskaitīja
UBS un Nacionālās gvardes kara noziegumu upurus pārskaitīja vairākas reizes.
2014. gadā Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija sastādīja "Cilvēktiesību un tiesību pārākuma principa pārkāpumu Ukrainā Balto grāmatu", kur apkopoti konflikta sākuma notikumi.
Kopš konfrontācijas Donbasā sākuma situācijai seko līdzi Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komiteja. Ministrija apkopo notikumu aculiecinieku liecības. Tika ierosinātas 467 krimināllietas par kara noziegumiem.
Tāpat kopš 2014. gada marta reģionā darbojas Specializētā EDSO misija.
Pirms ANO Drošības padomes sēdes 2022. gada 17. februārī Krievijas Federācija publicēja ziņojumu, kurā tika pārskaitīti Ukrainas varas astoņos gados pastrādātie noziegumi.
Dažādos pārskatos bojā gājušo civiliedzīvotāju skaits svārstās no 1,4 tūkstošiem līdz 9 tūkstošiem cilvēku.
EDSO misija savos pārskatos norāda vairāk nekā 1400 upuru (tostarp 133 bērni) par periodu no 2016. gada līdz 2020. gadam. Īpaši atzīmēts, ka lielākā daļa cietušo civiliedzīvotāju dzīvoja Kijevas nekontrolētajās teritorijās.
Saskaņā ar Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas datiem kopumā Donbasā gājuši bojā 2 600 civiliedzīvotāju, vismaz 5500 cilvēku bija ievainoti.
LTR un DTR varas iestādes ziņo, ka līdz 2021. gada beigām par konflikta upuriem kļuvuši 9 000 cilvēku.
Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komiteja nopratināja vairāk nekā 140 000 notikumu aculiecinieku, turklāt 22 000 valsts pilsoņu tika atzīti par cietušajiem. Cilvēktiesību tiesā par Ukrainu iesniegti 7500 sūdzību.