RĪGA, 24. februāris — Sputnik. ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka no Eiropā dislocētā kontingenta tiks pārvietoti papildspēki, ņemot vērā spriedzi Ukrainā. Savukārt Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pieņēmis lēmumu palielināt kanādiešu kareivju skaitu Latvijā dislocēto Ziemeļatlantijas alianses spēku sastāvā, vēsta RIA Novosti.
Džo Baidens iepriekš paziņoja, ka "sankcionējis Eiropā dislocēto ASV spēku un kareivju pārvietošanu mūsu sabiedroto atbalstam Baltijā – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā".
ASV prezidents piebilda, ka tas ir vienīgi ar aizsardzības apsvērumiem saistīts lēmums, un Vašingtonai nav nekādu nodomu karot ar Krieviju.
"Taču mēs vēlamies sūtīt skaidru signālu: ASV kopā ar sabiedrotajiem aizsargās katru NATO teritorijas collu," piebilda ASV prezidents.
Vēlāk Pentagons precizēja, ka ASV alianses austrumu flanga stiprināšanai pārvietos no Itālijas uz Baltijas valstīm 800 kareivjus. Ziņots, ka no Vācijas "uz vairākiem NATO austrumu flanga rajoniem" tiks pārvietoti astoņi iznīcinātāji F-35. No Vācijas un Baltiju pārvietos 20 kara helikopterus AH-64, vēl 12 pārvedīs no Grieķijas uz Poliju.
Pēc Maskavas lēmuma atzīt Doņeckas un Luganskas tautas republiku neatkarību, arī Kanādas premjerministrs Džastins Trudo informēja, ka uz Eiropu tiks nosūtīti papildu militārie spēki.
"Šodien atļauju arī izvērst līdz 460 kareivjus no Kanādas BS operācijas īstenošanai," teica Trudo un paskaidroja, ka pasākums ietver arī papildspēku nosūtīšanu uz Latviju, kā arī papildu fregates un krasta aviācijas patruļu lidmašīnas izvēršanu.
No 2014. gada ASV bruņoto spēku vienības pēc rotācijas principa dislocētas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros.
No 18. februāra līdz 23. martam Latvijas teritorijā notiek starptautiskās mācības "Saber Strike 22", ko vaka ASV bruņoto spēku štābs Eiropā. Manevros iesaistīti apmēram 400 amerikāņu kareivji, 100 tehnikas vienības un 22 kara helikopteri AH-64 Apache.
Patlaban Eiropā atrodas vairāk nekā 90 tūkstoši ASV armijas kareivju.
Kanādas karavīri no 2015. gada operācijas "Unifier" ietvaros apmāca Ukrainas armijas karavīrus un virsniekus Ļvovas apgabalā. Iepriekš Kanāda paziņoja, ka nolēmusi atstāt savus kara instruktorus Ukrainā līdz 2025. gadam, pie tam laika gaitā misijas sastāvs tiks palielināts no 200 līdz 400 cilvēkiem.
Kanādas karavīri atrodas arī NATO bataljona sastāvā Latvijā, viena no Kanādas JKS fregatēm regulāri piedalās Ziemeļatlantijas alianses operācijās Eiropā.
Pagājušajā nedēļā situācija uz saskarsmes līnijas Donbasā nopietni saasinājusies – Kijeva, ignorējot visas iepriekš panāktās vienošanās, savilkusi lielāko daļu armijas uz robežas ar Doņeckas un Luganskas tautas republikām un apšauda zemessargus, tostarp pielietojot aizliegtu tehniku.
Ņemot vērā Ukrainas iebrukuma draudus, Doņecka un Luganska evakuē sievietes, bērnus un sirmgalvjus uz Rostovas apgabalu, kā arī izsludināja vispārēju mobilizāciju. Pašpasludinātās republikas izsludinājušas mobilizāciju iesaukuma vecuma vīriešiem.
21. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins vērsās pie Krievijas pilsoņiem, paziņojot, ka uzskata par nepieciešamu nekavējoties atzīt LTR un DTR suverenitāti, jo tie, kas nostājušies uz asinsizliešanas, vardarbības un nelikumības ceļa, neatzīst un neatzīs nekādu citu konflikta risinājumu Donbasā, kā vien militāras metodes. Tūlīt pēc prezidenta uzrunas Kremlī tika parakstīti dekrēti par LTR un DTR atzīšanu, kā arī draudzības un sadarbības līgumi starp Doņeckas republikām un Krievijas Federāciju.
22. februārī KF Valsts dome un Federācijas padome ratificēja līgumus par draudzību un savstarpēju palīdzību ar DTR un LTR. Paredzams, ka līgumi darbosies 10 gadus ar automātisku prolongāciju ar piecu gadu termiņu.