Krievija sāk veidot līdztiesīgu un nedalāmu drošību Eiropā un pasaulē ar militāri tehniskiem līdzekļiem līdztekus diplomātiskajām iniciatīvām, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Krievija orientēsies atbilstoši nacionālajām interesēm un rīkosies tā, kā uzskata par vajadzīgu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja pēc sarunas ar Baltkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko 18. februārī. Trīs dienas vēlāk notika KF Drošības padomes paplašināta sēde, un Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, ar ko atzina Doņeckas un Luganskas tautas republiku neatkarību.
Grūtais lēmums tika pieņemts piespiedu kārtā, ņemot vērā ASV un NATO kategorisko nevēlēšanos atzīt Krievijas drošības intereses Eiropā, Kijevas režīma atteikšanos pildīt 2015. gadā parakstītos Minskas protokolus bruņotā konflikta noregulēšanai, un nepieciešamību aizsargāt miljoniem civiliedzīvotāju Donbasā, ieskaitot simtiem tūkstošu Krievijas pilsoņu.
Ukrainas artilērijas lādiņi sāka sprāgt Rostovas apgabalā. Iepriekš Maskava oficiāli paziņoja un dokumentāli apstiprināja: Kijevas režīma soļi pret krieviem ir genocīda akts.
Mēs novērojam Kijevas naidīgās un nacionālistiskās politikas likumsakarīgu rezultātu, ko tā īsteno ASV un NATO kuratoru uzraudzībā. Jauns piemērs, kas ilustrē pēc savas būtības postošo NATO paplašināšanos, ārvalstu militāro klātbūtni Austrumeiropas valstīs.
Rubikona ir pārvarēta. Maskava uzskata DTR un LTR par patstāvīgām, no Kijevas neatkarīgām valstīm.
KF Valsts dome, kā arī abu republiku parlamenti 22. februārī ratificēja draudzības un savstarpējās palīdzības līgumus. Tagad Donbasa drošību un aizsardzības spējas uz divpusēju līgumu pamata nodrošina (garantē) Krievijas Bruņotie spēki. Parakstītie dokumenti pieļauj un reglamentē KF armijas bāzu dislokāciju DTR un LTR.
Rietumu reakcija pēc Krievijas lēmuma atzīt Doņeckas un Luganskas republikām, kā jau bija paredzams, izrādījās negatīva (šajā kontekstā vajadzētu atsaukt atmiņā Kosovas precedentu). ASV un ES izsludināja jaunas sankcijas pret Krieviju.
Ziemeļatlantijas alianse vārdos atbalstīja "Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību tās starptautiski atzītajās robežās". Rietumu "partneri" solīja tālākas bruņojuma piegādes Kijevas režīmam – karam Donbasā. Tomēr Krievijas un Eiropas vēsture nav atkarīga no sankcijām, ieroču piegādēm un pārējiem ASV un NATO šņukstiem un pukstēšanas.
Jaunas drošības robežas
Teritoriālais diskurss nesenajā KF Drošības padomē, Krievijas Valsts domes un Donbasa republiku amatpersonu paziņojumi šobrīd ļauj ticami prognozēt: Ukrainas jaunās robežas būs uz rietumiem no pušu saskarsmes līnijas. Proti, pa Doņeckas un Luganskas apgabalu robežām, kas pastāv jau no PSRS laikiem – kopā ar Slavjansku, Severodoņecku un Mariupoli.
Ne velti Azovas jūrā atrodas Krievijas JKF spēki – desmit raķešu un desanta kuģi. Krievijas FDD robežsardze un Melnās jūras flote palīdzēs apsargāt neatkarīgo republiku robežas saskaņā ar abpusējiem līgumiem. Mijiedarbības algoritmi jau iepriekš izstrādāti un izspēlēti Dienvidkaukāzā.
Alternatīvu jaunajām robežām nav, tomēr Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis vakarnakt paziņoja līdzpilsoņiem: "Mēs neko nevienam neatdosim." ASV uzstājīgi propagandē "Krievijas un Ukrainas karu".
Ja UBS vienības nepametīs Donbasu (Doņeckas un Luganskas apgabalu teritorijas), sāks aktīvāk pielietot artilēriju un bruņutehniku, prettanku kompleksus Javelin un NKAW, amerikāņu projekta "Antikrievija" jaunās robežas var pabīdīties daudz tālāk uz rietumiem – līdz Dņeprai. Domāju, tas ir reālistisks notikumu variants tuvākajās dienās.
Ukraina izvērtē iespēju saraut diplomātiskās attiecības ar Krieviju, tomēr baumas par "partizānu kustību" Donbasā ir pamatīgi pārspīlētas. Aģentūra Bloomberg saskaitījusi līdz 60 tūkstošus reģionā paslēpušos brīvprātīgo. Tomēr tauta neatbalsta neobanderiešus, viņi ir lemti sakāvei.
Neskatoties uz atsevišķiem diversantu uzspridzinātiem infrastruktūras objektiem un automašīnām, divu dienu laikā Donbasā likvidētas trīs ukraiņu diversiju un izlūkošanas grupas un divas kājnieku kaujas mašīnas. Kijevas režīmam nevajadzētu piespiest Krievijas Aizsardzības ministriju sākt karadarbību un precīzus raķešu triecienus štābiem un citiem "lēmumu pieņemšanas centriem" UBS aizmugurē – no Kijevas līdz Ļvovai – atbilstoši Gruzijas scenārijam.
Poļu izdevums "Rzeczpospolita" atzīmēja, ka Krievijas spēku grupējums pie Ukrainas robežām spēj 2-3 dienu laikā sakaut UBS, un miljoniem ukraiņu ir gatavi atbalstīt Krievijas armijas ienākšanu valstī.
Vienlaikus neatrisināta paliek drošības garantiju problēma Krievijai un tās sabiedrotajiem no ASV un NATO puses. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko uzskata, ka Rietumu līderi apdraud paši savas tautas, izceļas ar "īsu prātiņu" un nesaprot, līdz kam patlaban var novest konfrontācija. Kaimiņvalstīs radīti plaši bruņoto spēku (arī trešo valstu) grupējumi, palielināts alianses ārkārtas reaģēšanas formējumu pielietošanas gatavības līmenis. Tāpēc Maskava un Minska nolēma pagarināt manevrus "Sabiedroto apņēmība 2022" Baltkrievijas teritorijā. Ar stratēģiskās un frontes aviācijas, artilērijas un raķešu sistēmu atbalstu, Austrumu kara apgabala jūras kājnieki turpina izspēlēt "nelikumīgo bruņoto formējumu" likvidāciju.
Vienlaikus notiek Krievijas JKF un GKS plašas mācības Vidusjūrā, Azovas un Melnajā jūrā.
Saskaņā ar Rietumu specdienestu ziņām trijos aerodromos Baltkrievijā dislocēts 41 helikopteris Mi-24, četri frontes bumbvedēji Su-24 un četri Su-34, seši smagie iznīcinātāji MiG-31, 16 Su-30 un Su-35.
Krimā atrodas 28 trieciennieki Su-25, 13 iznīcinātāji-bumbvedēji Su-34, liels skaits frontes bumbvedēju Su-24, iznīcinātāji Su-27 un Su-30, kā arī vairāk nekā 60 dažādi helikopteri.
Krievijas robežu dienvidaustrumu iecirknī Rostovas apgabalā un Krasnodaras novadā manīti 9 Su-24, 16 Su-24 un 13 trieciennieki Su-25, kā arī 22 helikopteri Mi-24 un Ka-52. Belgorodas apgabalā koncentrēts liels skaits helikopteru Mi-8, Mi-24/35 un Mi-28.
"Partneri" atrodas krustcelēs starp veco pasauli un jauno realitāti. Saglabājas ASV un NATO bruņotas sadursmes risks ar Krieviju un Baltkrieviju. Maskava un Minska vērīgi seko ASV mācībām Polijā, tieši pie Ukrainas robežas. Neviens nav aizmirsis Pentagona kareivju aktīvo dalību Gruzijas operācijā "Tīrais lauks" 2008. gada augustā. Toreiz ASV neko neieguva, tikai pazaudēja ietekmi un reputāciju sabiedroto vidū.
Ja nav apjēguši, mācību var atkārtot Ukrainā, kur Krievija ir izsmēlusi diplomātijas iespējas.
Ne velti Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzīmēja: "Krievija atbalsta bijušo padomju republiku suverenitāti. Situācija ar Ukrainu ir izņēmums, ņemot vērā ārējo ietekmi šajā valstī." Protams, arī ārvalstu kara bāze Očakovā tiks likvidēta tuvākajā laikā.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko