Krievijā

Krievijas ĀM publicēja Maskavas atbildi drošības garantiju jautājumā

Krievijas Ārlietu ministrija publiskoja atbildi, ko ASV vēstnieks Krievijā saņēma pēc valsts reakcijas drošības garantiju jautājumā.
Sputnik
RĪGA, 18. februāris — Sputnik. Maskava iesniegusi ASV vēstniekam Krievijā Džonam Salivanam reakciju uz amerikāņu atbildi drošības garantiju jautājumā, informēja Ārlietu ministrija.
"Konstatējam, ka ASV nav sniegusi konstruktīvu atbildi uz svarīgākajiem elementiem, kas iekļauti Krievijas sagatavotajā līguma projektā drošības garantiju jautājumā," ĀM paziņojumu citēja RIA Novosti.
Diplomāti precizēja, ka runa ir par atteikšanos no NATO tālākas paplašināšanas, atteikšanos no "Bukarestes formulas", no tā, ka "Ukraina un Gruzija kļūs par NATO locekļiem", kā arī atteikšanās no armijas bāzu veidošanas agrāko valstu teritorijā, kas agrāk veidoja PSRS un nebija alianses locekļi, no to infrastruktūras lietošanas jebkādai karadarbībai, kā arī par NATO militārā potenciāla un infrastruktūras atgriešanās pie stāvokļa 1997. gadā, kad bija parakstīts Krievijas un NATO pamata akts.
"Apstākļos, ja ASV nebūs gatavas vienoties par stingrām, juridiski saistošām mūsu drošības garantijām no ASV un to sabiedroto puses, Krievija būs spiesta reaģēt, arī īstenojot militāri tehniskus pasākumus," liecina paziņojuma teksts.
Viedoklis
Viss notiks pēc plāna. Putins un Šolcs pastrīdējās par karu
Dokumentā uzsvērts, ka nav nekāda "uzbrukuma Ukrainai" un tas netiek plānots.
"Apgalvojumus par "Krievijas atbildību par eskalāciju" iespējams vērtēt vienīgi kā mēģinājumu vērst spiedienu un padarīt bezvērtīgus Krievijas ierosinājumus drošības garantiju jomā," teica resors.
ĀM atzīmēja, ka Krievijas saistībām saskaņā ar 1994. gada Budapeštas memorandu nav nekāda sakara ar Ukrainas iekšējo konfliktu, kā arī atgādināja: valsts teritoriālais veselums tika zaudēts iekšējo procesu rezultātā. Dokumenta tekstā atzīmēts: situācijas noregulēšanas apsvērumiem nepieciešams, lai Kijeva izpildīs Minskas protokolus, bet Rietumi pārtrauktu piesūknēt valsti ar ieročiem un atsauktu no turienes visus savus instruktorus.
"Satraukumu rada ASV un NATO augošā militārā aktivitāte Krievijas robežu tiešā tuvumā, bet mūsu "sarkanās līnijas" un fundamentālās intereses drošības jomā, kā arī Krievijas suverēnās tiesības uz to aizsardzību vēl aizvien tiek ignorētas," norādīja resors.
Dokumentā uzsvērts, ka prasības izvest bruņotos spēkus no noteiktiem reģioniem Krievijas teritorijā ir nepieņemamas un kaitē perspektīvām panākt reālu vienošanos.
Vēlāk ASV Valsts departaments apstiprināja, ka saņēmis vēstuli no Krievijas divpusējā drošības dialoga ietvaros.

Viedokļu apmaiņa drošības garantiju jautājumā

Pērnā gada nogalē, pasliktinoties attiecībām ar Rietumiem un saasinoties situācijai ap Ukrainu, Maskava iesniedza Briselei un Vašingtonai dokumentu projektus par drošības garantijām. Kremlis pieprasa bloka militārās sadarbības pārtraukšanu ar pēcpadomju valstīm, atteikšanos no bāzu veidošanas to teritorijā, ierobežojumus trieciena bruņojuma dislokācijai pie Krievijas robežām, ASV kodolieroču izvešanu no Eiropas un NATO nepaplašināšanos uz austrumiem.
Pasaulē
National Interest: Ukraina pataisa trakas ASV
26. janvārī Krievija saņēma rakstisku atbildi – Rietumu partneri ignorējuši visas fundamentālās prasības. Maskava uzskata, ka Vašingtonas un Briseles viedoklis neatbilst saistībām, ko tās uzņēmušās EDSO ietvaros, par drošības nedalāmību: ASV un NATO aizstāv savas intereses, kaitējot citiem.
Pirmdien, tiekoties ar Vladimiru Putinu, Lavrovs paziņoja, ka Krievijas jaunā vēstule ir sastādīta un tuvākajā laikā tiks nodota adresātiem.