RĪGA, 12. februāris – Sputnik. Vācijas kanclers Olafs Šolcs brīdināja Krieviju par ekonomiskām un politiskām sekām, ja tā pastiprināšot militāro agresiju pret Ukrainu un piebilda: Vācija līdz ar tās sabiedrotajiem ir gatava dialogam ar Maskavu un vēlas mieru, vēsta Sputnik Meedia, atsaucoties uz aģentūru Reuters.
"Patlaban uz spēles likta kara novēršana Eiropā. Mēs vēlamies mieru," Šolcs paziņoja žurnālistiem pēc tikšanās ar Baltijas valstu līderiem Berlīnē.
"Krievijas tālākajai militārajai agresijai pret Ukrainu būs ļoti nopietnas politiskās, ekonomiskās un stratēģiskās sekas Krievijai," paziņoja Vācijas kanclers.
"Vienlaikus mēs esam gatavi nopietnām pārrunām ar Krieviju, dialogam Eiropas drošības jautājumos," piebilda Šolcs.
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa preses konferencē paziņoja, ka Rietumi nedrīkstot piekāpties Krievijai ieroču pielietojuma draudu iespaidā, stāsta ERR. Politiķe piebilda, ka NATO jāpieliek lielākas pūles sava austrumu spārna stiprināšanai.
Šajā jautājumā viņu atbalstīja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pēc viņa vārdiem, liela loma NATO austrumu flanga stiprināšanā jāpiešķir Vācijai.
Politiķis uzsvēra: ļoti svarīgi, ka Vācija ne tikai uzturas Baltijas valstīs – tai ir arī vadošā loma atbalsta sniegšanā Eiropas Savienībai un NATO centienos pārciest šos grūtos laikus.
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kā arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda apmeklēja Berlīni 10. februārī un tikās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, lai apspriestu pašreizējo situāciju Eiropā.
Jāpiebilst, ka 14. un 15. februārī Vācijas kanclers darba vizītē ieradīsies Kijevā un Maskavā.
Iepriekš Sputnik Meedia stāstīja, ka Olafs Šolcs pārrunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu noteikti ņems vērā Baltijas valstu intereses – šādu pārliecību pauda Vācijas vēstniece Igaunijā Kristiāna Hohmana. Diplomāte apliecināja, ka Šolcs detalizēti konsultējies ar Baltijas valstu valdību vadītājiem par to, ko viņš "vedīs" uz Maskavu.
"Tāpēc kanclers Šolcs uzaicināja triju Baltijas valstu vadītājus uz tikšanos, lai uzzinātu viņu perspektīvas, viedokļus, uzklausītu ierosinājumus par to, kā doties uz priekšu pašreizējā situācijā. Mūsu mērķis – mazināt spriedzi," apgalvoja Hohmane.
Iepriekš Baltijas valstis asi kritizēja Vāciju, kas aizliedza Igaunijai nodot Ukrainai artilēriju. Atšķirībā no ASV, Lielbritānijas, Polijas un citiem sabiedrotajiem, Vācijas valdība aizliegusi letālā bruņojuma eksportu uz Ukrainu.
"Ieroču eksportu vienmēr regulē viens un tas pats princips, vienalga, vai tie tiek piegādāti tieši no Vācijas vai trešajām valstīm, un šajā posmā nav izsniegta nekāda atļauja," paziņoja Vācijas valdības ierēdnis.
Arī Vācijas kanclers Olafs Šulcs paziņoja, ka Berlīne neatbalsta letālā bruņojuma piegādes Ukrainai.
"Federālajai valdībai ir skaidra pozīcija bruņojuma eksporta aspektā, pārmantojamības pozīcija, viedoklis, pie kā valdība pieturējusies pēdējos gadus: mēs neatbalstījām letālā bruņojuma eksportu no Vācijas," norādīja Šolcs.