Ak jā, tādās aprindās gan pieņemts teikt, ka viņi "ģeopolitiski savaldīs Krieviju".
Transatlantiskās diskusijas ritēja ASV un ES Enerģētiskās padomes ietvaros, kurā divi godājamie džentlmeņi (labi – viens džentlmenis un viens kabaljero) ieņem līdzpriekšsēdētāju posteņus. Par cienījamo kungu sarunām portālā RIA Novosti stāsta Jeļena Karajeva.
Kur ir koleģiāls darbs, tur valda draudzība: noslēguma preses konferencē ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, neskatoties uz savu daudzslāņaino titulu, pastāvīgi nāca klajā ar mājieniem par draudzīgām attiecībām ar Blinkenu un sauca viņu par "dārgo Toniju".
Piedevām Leienas vietnieks Vašingtonu apciemoja, lai uzzinātu, kā amerikāņi plāno atbalstīt apvienoto Eiropu, ja un kad tā paliks bez energonesēju piegādēm no Krievijas, saasinoties krīzei Maskavas attiecībās ar kolektīvajiem Rietumiem.
Pirms doties uz Vašingtonu, lai publiski padraudzētos ar Blinkenu, Borels savā blogā atkal atkārtoja, ka "Krievija plāno arī turpmāk šantažēt visus ar gāzes palīdzību".
Kamēr Borels pļāpā ar himērām savā prātā, paskatīsimies, kas patlaban notiek apvienotās Eiropas valstīs, - tajās pašās, ko viņš pārstāv starptautiskajā arēnā.
Piemēram, bagātajā un vienotajā Eiropā vismaz 35 miljoni cilvēku – tā bija brīdī, kad Borels klāstīja par "krievu gāzes viltībām" – bija spiesti izvēlēties: nopirkt ēdamo vai apmaksāt rēķinus par siltumu un gaismu.
Trīsdesmit pieci miljoni. Patiesībā tas ir vairāku ES valstu iedzīvotāju kopskaits. It kā visi portugāļi, lietuvieši un īri, visi kā viens, ieskaitot sirmgalvjus un zīdaiņus, būtu saskārušies ar dilemmu: vai iet gulēt siltumā, bet izsalkušiem, vai aizmigt paēdušiem, bet neapkurinātā mājoklī.
Par Borelu trūcīgajiem ir nospļauties, bet pašmāju valdības ir turpat, pie sāniem. Gandrīz visu ES valstu valdības pūlas vismaz minimāli atvieglot slogu, ko rada elektrības un apkures rēķini maznodrošinātajiem.
Ne humānisma labad. Runa ir par pašsaglabāšanās instinktu: ES ekonomika, kas nupat tikai sāk atgūties, vienkārši nepārcietīs vēl vienu Žakēriju, kā mēdz dēvēt "dzelteno vestu" protestus. Ubagdāvanas nespēj radikāli uzlabot trūcīgo stāvokli, tomēr pieticīga summa ir labāka nekā nekas.
Tomēr Eiropas Savienībā, kas milzīgi lepojas ar savu solidaritāti, atradās viens svarīgs kontroles orgāns, kas nolēma: tas kategoriski iebilst pret palīdzību ES iedzīvotājiem, ja pabalsti tiek piešķirti rēķinu apmaksai par "neatjaunojamo ogļūdeņražu energonesēju" izmantošanu.
Ar tādu lēmumu nākusi klajā ES Revīzijas palāta, kas cita starpā seko līdzi arī ES dalībvalstu tā saucamajiem suverēnajiem budžeta izdevumiem.
Tā sanāk lētāk.
Tiem, kuri agri ceļas, vēlu iet gulēt un ar milzu grūtībām savelk kopā galus, savu signālu sūta paēdusī un bagātā eirobirokrātija un draud ar vēl lielāku trūkumu.
Ja piemērs nav pietiekami spilgts un daiļrunīgs, minēsim citu: jau tagad ar funkcionējošu gāzesvadu un gāzes piegādēm no Krievijas (KF gāzes daļa Vācijā sastāda 46%, Francijā – apmēram 20%) inflācija pārspēj visus iedomājamos rekordus, pārtikas groza cena visneaizsargātajiem cilvēkiem aug kā sēnes pēc lietus, un atliek tikai iztēloties, kas notiks, ja un kad degvielas cenas pieaugs vēl. Bet tādi sīkmanīgi apsvērumi taču nespēj apturēt Borela un Blinkena duetu, vai ne?
Protams, ne.
Viņu ārijās iestarpināti gan "jauni un bīstami Krievijas draudi", gan spriedelējumi par to, kā godātais džentlmenis un kabaljero, izdomājuši "draudus" un dabūjuši pienācīgu finansējumu cīņai ar tiem, jau ir gatavi ķerties pie darba.
Borels ieradās Vašingtonā, lai uzzinātu no sava amerikāņu kolēģa (un drauga), kā ASV plāno palīdz ES neaiziet pa burbuli no energonesēju piegādes viedokļa.
Tagad jau visiem prātīgiem cilvēkiem ir skaidrs, ka histērija par "Krievijas nenovēršamo agresiju Ukrainā" bija tikai metode konkurenta izspiešanai no ietilpīgā, tāpēc – ļoti garšīgā Eiropas tirgus.
Nekādi neizdevās diskreditēt Krieviju no biznesa, ekonomisko attiecību, līgumsaistību izpildes viedokļa, tāpēc apgāja no flangiem, sadomājot mītu par "uzbrukumu Ukrainai".
Just business, nothing personal.
Gandrīz tā pati shēma konkurenta padzīšanai tika pielietota arī pret Baltkrieviju, kad pirms nepilna gada parādījās kālija eksporta ierobežojumi.
Un nospļauties par to, ka cietuši zemnieki Eiropā (vai tik pērnvasar raža bija paskopa tāpēc, ka lauksaimnieki ES bija spiesti taupīt uz baltkrievu minerālmēslu rēķina?), toties amerikāņi un kanādieši ar baudu iecirta zobus sulīgajā kauliņā, ko uzdāvināja globālistiskā politiskā elite.
Un tagad Vācijas Ārlietu ministrijas vadītājs, uztvēris paša Baidena sūtīto signālu no Vašingtonas ("Ziemeļu straumes 2" nebūs, ja Krievija atkal iecerēs ļaunprātības), klāsta par iespējamu "vispārēju atteikšanos no Krievijas gāzes".
Pagaidām gan visi šie draudi, paziņojumi, dziesmas par to, kā "kopīgi stāties pretī Krievijai", neiet tālāk par pašreklāmas un mediju troksni. Pagaidām tā ir vienīgi gaisa tricināšana.
Krievijai pietiks spēka atbildēt uz triecienu, ko gatava izdarīt "visa civilizētā pasaule". Krieviem ir gan motivācija, gan spēki, gan pārliecība.
Visā šajā situācijā, protams, žēl vienīgi vienkāršo eiropiešu, kuri kļuvuši atkarīgi no politiskajiem avantūristiem.
Nu jau ir kauns pat aci uzmest komediantiem, kuri pūlas pierādīt nepierādāmo, lai iztaptu globālistiem. Un šova līmenis cirkā, ko vēl nez kāpēc dēvē par "Krievijas ģeopolitisko savaldīšanu" ir pavisam nožēlojams. Garlaicīgi!