RĪGA, 5. februāris — Sputnik. Diskusija par Valodas likumu Ukrainā iedegusies ar jaunu spēku, kopš janvārī spēkā stājās noteikumi, kas jāievēro medijiem, vēsta Yle. Rakstu pārtulkoja un pārpublicēja portāls InoSMI.
Studentes Katja un Taņa dzīvo Kijevā. Taņas māte ir krieviete, tēvs – ukrainis. Viņa pati labāk runā krieviski un dotu priekšroku studijām krievu valodā. Katja uzsver: viņa mīl Ukrainu un jūtas nospiesta par to, ka viņas dzimto valodu apspiež.
"Nav pareizi apsūdzēt mani par to, ka esmu Krievijas pusē tikai tāpēc, ka runāju krieviski," viņa uzsver.
Ukrainas valodas likums stājās spēkā 2019. gada jūlijā. Pēc pārejas perioda, no šī gada 17. janvāra visiem medijiem Ukrainā jāpublicē materiāli ukraiņu valodā. Tātad tie, kas izdod avīzi krieviski, ir spiesti paralēli publicēt tādus pašus materiālus arī ukrainiski. Abiem variantiem jābūt līdzīgiem apjoma, formāta un satura ziņā, tiek jāpublicē vienlaikus. Tīmekļa vietnes jāiestata tā, lai variants ukraiņu valodā atvērtos pirmais.
Valodas kvotas radio un televīzijā bija ieviestas jau iepriekš, reģionālajiem medijiem pārejas periods ilgs līdz 2024. gada jūlijam.
Avīzes krievu valodā nav aizliegtas, taču minēto noteikumu dēļ daudzi krievvalodīgie izdevumi pārtrauks darbu – divu vienādu avīžu drukāšana izmaksās pārāk dārgi.
Likums attiecināts arī uz firmām, kas tirgo avīzes, izdevniecībām un grāmatnīcām. Izdevniecībām jānodrošina vismaz puse produkcijas ukraiņu valodā. Grāmatu un avīžu tirgotājiem – vismaz puse sortimenta jāpiedāvā ukraiņu valodā.
Iepriekš visiem pakalpojumu sfēras pārstāvjiem uzdeva uzrunāt pircējus vienīgi ukrainiski, tātad personālam ar klientu jāsasveicinās ukraiņu valodā. Pēc tam var turpināt saziņu citā valodā, ja to vēlas klients.
Patlaban oficiālā valoda Ukrainā ir ukraiņu valoda, saskaņā ar Izglītības likumu no 2017. gada mācības skolā var notikt tikai ukrainiski. No 2018. gada 1. septembra šī prasība skar visu klašu audzēkņus, izņemot sākumskolu, bet no šī gada 1. septembra tā attieksies arī uz jaunākajām klasēm.
Likums paredz, ka mazākumtautībām ir tiesības izglītoties atsevišķi dzimtajā valodā un apgūt to. Līdz ar krieviem valstī ir vairākas citas reģionālās mazākumtautības, piemēram, ungāri, rumāņi, poļi un tatāri.
Izglītības valodas jautājums raisījis dzīvas debates. To asi kritizēja Krievijas un Ungārijas politiķi. Krievu valoda ir dzimtā apmēram trešajai daļai Ukrainas iedzīvotāju (44 miljoniem cilvēku). Saprotamu iemeslu dēļ daudzi nepriecājas par dzimtās valodas pozīciju zudumu.
Savukārt daudzi ukraiņu politiķi aizstāv likumu un atsaucas, piemēram, uz Latvijas valodu likumiem.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vairāk nekā 60% Ukrainas iedzīvotāju Valodas likumu atbalsta. Ukraiņu valodu ir dzimtā apmēram 60% valsts iedzīvotāju.