RĪGA, 2. februāris — Sputnik. Savienoto Valstu atbilde par iniciatīvu drošības garantiju jautājumā liecina, ka Vašingtona ignorējusi Krievijas principiālās bažas, prezidents Vladimirs Putins paziņoja preses konferencē pēc tikšanās ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu, vēsta RIA Novosti.
Valsts vadītājs atzīmēja, ka Maskava vērīgi analizē 26. janvārī saņemtās ASV un NATO atbildes uz saviem ierosinājumiem drošības garantiju jomā. "Mēs neesam saskatījuši, ka trīs mūsu galvenās prasības tiktu adekvāti ņemtas vērā," norādīja prezidents.
Starp galvenajiem punktiem Putins minēja atteikšanos no Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās, atteikšanos no trieciena bruņojuma dislokācijas pie Krievijas robežām, kā arī Eiropā izvietotās NATO militārās infrastruktūras atgriešanos pie 1997. gada stāvokļa. Viņš atgādināja, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma alianse apsolīja nevirzīt savu infrastruktūru uz austrumiem, bet tagad blokā ir Baltijas valstis, Polija un Rumānija.
Prezidents pievērsa uzmanību arī faktam, ka alianses dokumentos nekur nav iekļauta "atvērto durvju" politika, kā arī pastāstīja, kādu risku nes Ukrainas iestāšanās NATO.
"Pašas Ukrainas doktrinālajos dokumentos teikts, ka viņi plāno atgūt Krimu, tostarp – arī militārā ceļā. Rakstīts dokumentos, ne tikai izskan publiski. Iedomāsimies, ka Ukraina ir ar ieročiem piebāzta NATO dalībvalsts, kur, tāpat kā Polijā un Rumānijā izvietotas mūsdienīgas trieciensistēmas – kurš tad traucēs? Un sāk operāciju Krimā. Es pat tagad nerunāju par Donbasu," pieļāva Putins.
Viņš aicināja padomāt, pie kā var novest tamlīdzīgs scenārijs, kā arī uzsvēra: Maskava cenšas izvairīties no situācijas eskalācijas, un šiem nolūkiem nepieciešama visu ieinteresēto pušu – gan Krievijas, gan Eiropas Savienības, gan Ukrainas drošība.
Operatīva reakcija
Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Maskava sagaida visu NATO dalībvalstu, arī ASV operatīvu atbildi uz paziņojumu par drošības nedalāmību, kas tām iesniegts 1. februārī.
"Gaidām operatīvu reakciju. Tai nevajadzētu aizņemt ilgu laiku, jo runa ir par situācijas skaidrojumu, uz kura pamatiem Jūsu prezidents (premjerministrs) parakstīja atbilstošās saistības," teikts Lavrova vēstījumā ASV, Kanādas un vairāku Eiropas valstu ārpolitikas resoru vadītājiem, kas publicēts ĀM vietnē. Vēstījums veltīts drošības nedalāmības tematam un nosūtīts šī gada 28. janvārī.
"Tāpat balstāmies uz to, ka atbilde uz minēto vēstījumu tiks saņemta ar nacionālu statusu, jo minētās saistības visas jūsu valstis uzņēmās individuāli nevis jebkāda bloka vārdā vai sastāvā," teikts dokumentā.
Pēc tālruņa sarunas ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu diplomāts paziņoja, ka Maskava noslēdz starpresoru saskaņošanas darbu reakcijai uz ASV un NATO atbildi par drošības garantijām. Viņš uzsvēra, ka Vašingtona un tās sabiedrotie NATO ignorē drošības nedalāmības principu.
"Šo starptautisko tiesību pamatprincipu, kas saskaņots eiroatlantijas telpā, mūsu kolēģi Rietumos vienkārši cenšas pat ne ignorēt, bet gan pavisam aizmirst. Kad saņēmām Vašingtonas reakciju uz mūsu sākotnējiem ierosinājumiem, es atsevišķā vēstījumā detalizēti aprakstīju to, ko mēs tagad apspriežam, un nosūtīju to visiem EDSO valstu un vairāku citu valstu ārlietu ministriem, lai viņiem būtu zināms mūsu viedoklis," atklāja Krievijas diplomātijas vadītājs.
Viņš norādīja, ka apstiprinājis Blinkenam: tā ir tēma, "ko mēs neļausim ignorēt, un pieprasīsim godīgu sarunu".
Ukrainas jautājums un pārrunas ar Rietumiem
Pēdējos mēnešos Krievijas attiecības ar rietumvalstīm kļūst aizvien saspringtākas. Vašingtona un Brisele pārmet Maskavai gatavošanos "iebrukumam" Ukrainā un šajā fonā pastiprina klātbūtni Austrumeiropā.
Krievija atspēko visas pretenzijas un atgādina, ka Kijeva neievēro Minskas protokolus: Kijevas režīms koncentrējis pie saskarsmes līnijas pusi armijas un apšauda zemessargus ar aizliegtiem ieročiem.
Kremlis un KF ĀM jau vairākkārt norādījuši, ka ziņas "par agresiju" parādās ar mērķi palielināt ārvalstu grupējumu pie Krievijas robežām, kā arī paskaidroja, ka eskalācijas galvenais iemesls ir ASV un NATO darbības – tās "piesūknē" Ukrainu ar bruņojumu, tādējādi mudinot to sākt militāras avantūras.
Pērnā gada nogalē Maskava nodeva ASV un to sabiedrotajiem dokumentu projektus par drošības garantijām. Galvenā prasība tajos – atteikšanās no NATO paplašināšanas uz austrumiem, tomēr rietumvalstis tieši to savās rakstiskajās atbildēs ignorējušas, informēja Krievijas ĀM.