Viedoklis

Jauns kontakts. Tautas, kas izzudīs Covid-19 dēļ

Koronavīruss apdraud ciltis, kas apzināti atteikušās no kontaktiem ar pasauli. Taču nejauši kontakti ar kaimiņtautām ir neizbēgami.
Sputnik
Lielākā daļa tautu, kas nevēlas sazināties ar civilizēto pasauli, dzīvo Amazones baseinā Dienvidamerikā. Dažkārt tās gan ir spiestas iziet no džungļiem, neizbēgami ir arī nejauši kontakti ar kaimiņtautām. Tātad aug infekcijas risks. Par tautām, kas atteikušās no civilizācijas, portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.

Atteikušies no sakariem

Saskaņā ar dažādiem datiem, uz Zemes dzīvo 150-200 nekontaktējošas tautas. Tā mēdz dēvēt cilvēku grupas, kam zināms par civilizācijas pastāvēšanu, taču tās nevēlas stāties ar to sakaros. Pārsvarā tās ir Dienvidamerikas, Papua-Jaungvinejas un Andamanu salu pamatiedzīvotāju atliekas.
Paši pazīstamākie viņu vidū ir sentinielieši no Ziemeļu Sentinelas salas Indijas okeānā. Viņi pastāvīgi patrulē savu teritoriju un uzbrūk ikvienam. 2018. gadā kareivīgās cilts pārstāvji nošāva amerikāņu misionāru Džonu Čau, kurš cerēja pievērst iezemiešus kristietībai.
Janomami cilts pārstāvji
Nekontaktējošās tautas pārsvarā nodarbojas ar medībām un vākšanu, dažas – ar primitīvu zemkopību. Jau vairākus gadsimtus viņiem draud izzušana civilizācijas uzbrukuma dēļ, nesenajā pārskatā rakstīja zinātnieki no Dienvidamerikas. Viņus apdraud malumednieki, resursu ieguves kompānijas, fermeri, garīdznieki un tūristi. Ārējas iejaukšanās dēļ ciltis pamet ierasto vidi, maina dzīvesveidu. Lielu kaitējumu pamatiedzīvotājiem nodara infekcijas. Izolēto cilšu imūnsistēma nav pazīstama ar lielāko daļu patogēnu, kas cirkulē cilvēces populācijā. Viņiem bīstamas ir pat parastas iesnas. Tipisks nāves iemesls – no ārienes atnesta slimība. Piemēram, zināms, ka masalu uzliesmojumi aiznesuši džaravas cilts (Andamanu salas) un janomami cilts indiāņu dzīvības.
2014. gadā Akri štatā Brazīlijā, glābjoties no malumedniekiem, ciemā ieradās sapanavas cilts pārstāvji, kas agrāk ar pasauli nesazinājās. Dažas dienas vēlāk daudzi saslima ar gripu, un tikai savlaicīga medicīniskā palīdzība glāba viņus no nāves.
Patiesībā tas gan nav nekas jauns. Vairāk nekā 90% Amerikas pamatiedzīvotāju gāja bojā kolonizācijas laikā infekcijas slimību dēļ. Tagad zinātnieki bīstas, ka līdz izolētajām grupām var nonākt kovids.

Visuresošā pandēmija

Pētnieki no Mato Grasso universitātes atzīmēja: no koronavīrusa Brazīlijā visvairāk cieš etniskās minoritātes. Viņi 6,5 reizes biežāk riskē mirt no slimības nekā pamatiedzīvotāji. Zinātnieki veica ģeogrāfisko analīzi epidēmijas kalngalos 2020. gada pavasarī un vasarā, viņi identificēja 16 klasterus, kuri visvairāk pakļauti infekcijas uzliesmojumiem. Divi galvenie – valsts ziemeļos un rietumu rajonu vidienē.
Pasaulē
Bioloģe paskaidroja, kāpēc Japānā koronavīruss ir pazudis
Pie augstas mirstības vainīga ne tikai pandēmija, uzskata darba autori. Statistika liecina, ka starp pamattautām, tāpat kā visā pasaulē, no kovida visbiežāk mirst vīrieši un sirmgalvji. Acīmredzot savu artavu dāvā arī ilgstoša politiskā un sociālā izolācija.
Līdzīgu viedokli pauž zinātnieki no Ekvadoras. Mazās ciltis ir atrautas no civilizācijas, tām nav attīstīta infrastruktūra, un šie cilvēki, kas veido 7% iedzīvotāju, nesaņem veselības aprūpi. Medicīniskās laboratorijas ir vienīgi pilsētās, un to pakalpojumi maksā dārgi.
Neskatoties uz izolāciju, vīruss iespiežas pat tālākajos valsts nostūros. Speciālisti pārbaudījuši 769 cilvēkus 14 nelielās sabiedrībās, un 12 no tām atraduši apstiprinošus rezultātus. Dažkārt pat puse testu norāda uz SARS-CoV-2. Cilšu vadoņi stāsta, ka cilvēki ir miruši no kovida, tomēr viņu skaits nav zināms. Īpašas raizes rada tagaeri un taromenieši – pēdējās nekontaktējošās grupas Jasuni nacionālā parka slēgtajā daļā. Infekcija pie viņiem var nonākt ar varoani cilts indiāņu starpniecību.
Lielākais infekcijas gadījumu skaits Brazīlijā fiksēts arara ciltī no Amazones baseina, kas kontaktējas ar civilizāciju kopš 1987. gada. Epidēmijas apogejā apstiprinošu testa rezultātu uzrādīja 46% arara, taču viņu ciltī ir tikai 121 cilvēks.
Viedoklis
Monolīts vai meteorīts. Kas zināms par mīklainajiem dzelzs artefaktiem
Lielākā daļa nekontaktējošo cilšu dzīvo Amazones baseina mežos. Tā ir bagātākā ekosistēma uz planētas. Bioloģiskā daudzveidība nodrošina tai stabilu pastāvēšanu. Taču privāto un valsts kompāniju aizvien augošā apetīte atņem nedaudzajiem mežu iedzīvotājiem ierasto dzīves veidu, liek pārtraukt brīvprātīgo izolāciju.
Piemēram, 2020. gada vasarā desmit ciltis iegāja pamatiedzīvotāju kopienas teritorijā Brazīlijas rietumos. Viņi paņēma darba instrumentus, banānus, guļamtīklus, apģērbus un atgriezās mežā. Tas liek speciālistiem meklēt iespējas, kā kontrolēt tamlīdzīgus kontaktus. Uzdevums – minimizēt kovida uzliesmojumu risku starp pēdējām mazajām tautām, kas dzīvo harmonijā ar dabu.