RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Krima vairs nekad nepiederēs Ukrainai, komentējot situāciju valstī, konstatēja faktu Vācijas Jūras kara spēku komandieris viceadmirālis Kajs Ahims Šēnbahs, vēsta RIA Novosti.
"Krimas pussalas nav, tā nekad neatgriezīsies. (..) Tas ir fakts," paziņoja viceadmirālis Indijas Aizsardzības pētījumu institūta konferences gaitā.
Šēnbahs pauda viedokli arī par vairāku valstu iestāšanos NATO. Piemēram, viņš komentēja Gruzijas vēlmi iestāties aliansē. JKS komandieris norādīja, ka Gruzijas dalība aliansē būtu "nesaprātīga".
23. janvārī Vācijas aizsardzības ministre Kristīna Lambrehta pieņēma JKS komandiera Kaja Ahima Šēnbaha demisiju.
"Es palūdzu federālo aizsardzības ministru nekavējoties atbrīvot mani no Jūras kara flotes komandiera uzdevumu un pienākumu pildīšanas," teikts viņa paziņojumā, ko citēja portāls PressePortal.
Viceadmirāļa ieskatā šāds solis ir nepieciešams, lai izvairītos no "tālāka kaitējuma" Vācijas flotei, Bruņotajiem spēkiem un visai valstij.
Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks atzinīgi novērtēja JKS komandiera atkāpšanos.
"Mēs sveicam Šēnbaha atkāpšanos," Meļņiks paziņoja Vācijas avīzei Welt, pie tam uzsvēra, ka militārpersonas vārdi par Krimas pussalu "liek nopietni apšaubīt Vācijas starptautisko autoritāti un drošību, ne tikai no Ukrainas viedokļa". Meļņiks apgalvoja, ka Šēnbaha vārdi "dziļi šokējuši visu Ukrainas sabiedrību".
Krima
Ukrainas vadība vēl aizvien uzskata Krimu par savu "īslaicīgi okupētu" teritoriju, un, acīmredzot, censdamies izpelnīties krimiešu uzticēšanos, kuri 2014. gadā Kijevai vēl aizvien nesaprotamu iemeslu dēļ vienbalsīgi nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā, vēl aizvien skaļi draud pussalas iedzīvotājiem.
Cita starpā Ukrainas valdība vēlas visu pussalu atstāt bez ūdens. 2021. gada februārī Ukrainas prezidenta pastāvīgais pārstāvis Krimas Autonomajā Republikā Antons Koriņevičs ziņoja, ka plānots uzbūvēt dambi Ziemeļu-Krimas kanāla 107. kilometrā, kas ļaus "maksimāli nepieļaut ūdens nokļūšanu" Krimā.
Jāpiebilst, ka Krima no Ukrainas draudiem nebīstas un atzīmē: pussalā rit plaši darbi ūdensdrošības labad, tāpēc perspektīvas saņemt ūdeni no Ukrainas teritorijas vairs nav aktuālas.
Jāatsauc atmiņā arī draudi, kas bira pār krimiešu galvām 2014. gadā no Ukrainas vadības puses – tā plānoja "stingri apspiest neapmierinātību Krimā", "rīkoties ar Krimu stingrāk nekā ar Kijevu", "nomazgāt asinīs" un "salauzt kā slotu". Par laimi, draudi nepiepildījās un palika uz Ukrainas varasvīru sirdsapziņas.
Jāatgādina, ka Krimu vairākkārt apmeklējušas ārvalstu delegācijas, kas nākušas pie viena un tā paša slēdziena – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas gribas likumīgas izpausmes pamata. Un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai 2014. gadā noteica pašu reģiona iedzīvotāju intereses.
Acīmredzot, Kijevas režīmu cilvēku viedoklis vispār neinteresē. Rodas iespaids, ka pussalu viņi gribētu saņemt tukšu, bet tur dzīvojošajiem cilvēkiem.