RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Vispārējs obligāts militārs dienests ar esošajiem līdzekļiem nav īstenojams īsā laika periodā, tomēr kopumā tamlīdzīgs lēmums nav izslēgts, intervijā Latvijas Radio atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Iepriekš Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš paziņoja, ka 2021. gadā armijā pieņemto karavīru skaits ir daudz mazāks nekā gadu iepriekš. Viņa ieskatā, tas saistīts ar "demogrāfisko bedri", kas bija vērojama pirms 20 gadiem.
Taujāts par obligātā militārā dienesta iespējām, Pabriks atbildēja, ka iepriekš to pieļāva tikai apstākļos, kad izsmeltas pieejamās un attīstāmās iespējas.
"Un nebūtu pareizi mētāties no vienas sistēmas uz otru," sacīja ministrs.
Vienlaikus viņš atzina, ka obligātā dienesta jautājums nav tabu, tikai jāņem vērā vairāki aspekti: cik ātri to var ieviest, uz cik lielu iedzīvotāju skaitu tas attieksies un cik tas izmaksās.
Politiķis atklāja, ka obligātā dienesta apjomam vajadzētu būt vispārējam un jāietver abu dzimumu jaunieši.
"Dalījums šeit pa dzimumiem nav vairs 21. gadsimtam atbilstoši. Mums ir dažādas nozares, kur vienkārši nav jēdzīgi to dalīt. Kāpēc zēniem tas būtu jādara un meitenēm ne?" viņš pauda.
Tāpat, viņaprāt, tas nevarētu būt izlases dienests ar 5–10%. Tas būtu jāattiecina uz visiem.
Attiecībā uz izmaksām, politiķis atzina, ka tās ir lielas.
"Ja mēs gribam, lai šie karavīri nebūtu tā kā padomju laikā, kur tevi iesauca, tu to laiku nositi un papildus neko īsti neiemācījies (..), tad mums aprēķins uz 3000 jauniesaucamajiem vienā gadā, nozīmētu, ka pirms tam mums vajag vienreizēju investīciju loģistikā, kazarmās, nodrošinājumā tuvu 600 miljoniem eiro. Un uz 3000 ikdienas izdevumi jārēķinās ar vismaz 100–130 miljoniem eiro katru gadu," lēsa ministrs.
Pašreizējais Latvijas aizsardzības budžets ir apmēram 750 miljoni eiro.
"Tad rēķiniet – ja mēs gribam iesaukt visus, tad tas cipars kļūst nepanesams. Un arī šis cipars pie pašreizējā budžeta vienkārši nav iespējams," atzīmēja ministrs.
Ja drošības draudi augs, būtu jāatrod aizsardzības spēju attīstīšanas metodes, kas prasa mazāk līdzekļu.
"Bet mums nav vajadzīga lielgabalu gaļa un mums nav vajadzīgi, kas domā, ka viņi ir sagatavoti, bet viņi nav sagatavoti," piebilda Pabriks.
Starp pieejamām metodēm bruņoto spēku paplašināšanai viņš minēja militārā dienesta reklamēšanu. "Otrkārt, caur valsts aizsardzības mācības nometnēm mēs varam apmācīt cilvēkus, kas piedalās brīvprātīgajās nometnēs, un padarīt šīs nometnes par obligātām. Mēs varam pēc tam jauniešus no šīm nometnēm automātiski uzskatīt par rezerves karavīriem. Mēs arī piedāvājam vairākus gadus jebkuram Latvijas iedzīvotājam kļūt par rezerves karavīru, izejot trīs nedēļu apmācību kursus. Tā ka ir metodes, kā varam virzīties lēnām uz priekšu," norādīja Pabriks.
Obligātais militārais dienests Latvijā tika atcelts pirms valsts iestāšanās NATO 2004. gadā. Lielākajā daļā NATO valstu obligātā karaklausība nav paredzēta.