RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Tuvākajā laikā Eiropa izstrādās savus drošības priekšlikumus un pārrunās tos ar Krieviju, paziņoja Francijas prezidents.
Emanuels Makrons uzstājies Eiropas Parlamentā ar runu, kas veltīta Francijas prezidentūras ES prioritātēm, vēsta RIA Novosti. Pēc viņa teiktā, Francija ir nolēmusi sekot līdzi tam, lai Eiropas balss tiktu sadzirdēta jautājumu apspriešanā par stratēģisko atbruņošanos, bruņojumu kontroli un militārās darbības caurskatāmību.
"Dažu nedēļu laikā mums jāizstrādā jauna drošības un stabilitātes kārtība. Tā jāizstrādā starp mums, eiropiešiem, jādalās ar to ar mūsu sabiedrotajiem NATO un jāpiedāvā sarunām ar Krieviju," teica Makrons.
Francijas prezidents pauda nožēlu, ka ES dalībvalstis neatbalstīja viņa aicinājumu atsākt dialogu ar Maskavu.
"Francija iniciēja aktīva prasīga dialoga atgriešanu. Tad kopā ar (bijušo) Vācijas kancleri (Angelu Merkeli) pirms vairākiem mēnešiem mēs piedāvājām atgriezties pie prasīgā dialoga ar Krieviju. Mūsu kolēģi mūs neatbalstīja. Es to nožēloju," Makrons sacīja.
Francijas prezidents uzsvēra, ka jau vairākus gadus runa par šāda dialoga nepieciešamību.
"Tas (dialogs) nav opcija, jo nav iespējams mainīt mūsu vēsturi un ģeogrāfiju. Mums, eiropiešiem, pašiem kolektīvi jāizvirza savas prasības un jāpaveic, lai tās tiktu ievērotas," norādīja Makrons.
Eiropiešiem pašiem jāveido kolektīvās drošības kārtība Eiropas kontinentā, turklāt nepieciešamas atklātas un prasīgas sarunas ar Krieviju, piebilda Francijas prezidents.
Krievija tikās ar ASV pārstāvjiem 9.-10. janvārī Ženēvā, 12. janvārī notika Krievijas-NATO padomes sēde Briselē, nākamajā dienā tika organizētas konsultācijas EDSO formātā Vīnē.
Diskusiju gaitā uzmanības centrā bija līgumu projekti ar ASV un NATO drošības garantiju jautājumā, ko Maskava publicēja pērnā gada beigās. Cita starpā tajos pieprasītas juridiskas garantijas – atteikšanās no NATO tālākas paplašināšanas uz austrumiem, no Ukrainas pievienošanas blokam un militāro bāzu izveides pēcpadomju teritorijā.