RĪGA, 18. janvāris – Sputnik. Somijā patlaban nenotiek nekādas diskusijas par iestāšanos NATO, paziņoja valsts ārlietu ministrs Peka Hāvisto, vēsta Sputnik Meedia, atsaucoties uz portālu Yle.
Tādējādi diplomāts noliedza Blinkena apgalvojumu, kurš, atbildot uz amerikāņu telekanāla MSNBC žurnālista jautājumu, par to, vai Somija un vēl viena valsts potenciāli vēloties pievienoties NATO, teica: "Jā, tā ir."
Hāvisto norādīja, ka tas neatbilst patiesībai, lai arī Somija patur tiesības iestāties militārajā aliansē.
Komentējot Krievijas un Rietumu diplomātiskās konsultācijas drošības garantiju jautājumā, Somijas ārlietu ministrs tās novērtēja atzinīgi, bet Krievijas un NATO pārrunas nosauca par "soli uz priekšu". Ministrs atzīmēja, ka diskusijas kopumā bijušas lietišķas.
Somijai ir pašai savas intereses
Starptautisko attiecību institūta direktors Mika Āltola norādīja, ka Blinkena vārdiem nevajadzētu piešķirt lielu nozīmi.
Eksperts atzīmēja, ka Somija ir spēcīga un stabila valsts, tāpēc par to interesējas gan NATO, gan Krievija.
"Protams, ASV un NATO ir ieinteresētas saņemt Somiju no kolektīvās aizsardzības vienmērīgākas sadales viedokļa. Taču Somijai ir pašai savas intereses," atgādināja Āltola.
Viņš norādīja, ka Somijas valdībai nav vajadzības pielāgoties svešām interesēm, vienalga, vai runa ir par Krieviju vai NATO.
"Krievija Somijas personā var daudz ko zaudēt, un viņi to saprot. NATO var daudz ko iegūt Somijas personā, un arī viņi to saprot. Tāpēc visus šāda veida signālus jāizskata caur šo prizmu. Tomēr galvenā uzmanība jāpievērš pašas Somijas lomai cīņā par savu likteni," viņš uzsvēra.
Krievija par Somijas suverenitāti
Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs savā ikgadējā preses konferencē ārpolitikas jautājumos atzīmēja, ka Krievija ciena Somijas suverenitāti, bet jautājums par iestāšanos NATO jālemj pašai somu tautai.
"Krievija pilnā mērā ciena gan Somijas, gan Zviedrijas suverenitāti, mēs uzskatām, ka šo valstu neitralitātes politika ir viens no galvenajiem ieguldījumiem Eiropas arhitektūrā un stabilitātē Eiropas kontinentā," teica diplomāts.
Diplomāts uzskata, ka Somijas un Zviedrijas suverenitāti neciena tie, kas cenšas visiem spēkiem izprovocēt šo valstu iestāšanos militārajā blokā.
Iepriekš vēstīts, ka decembra vidū Somijas prezidents sarunā ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu apsprieda Krievijas prasības NATO nepaplašināšanās kontekstā.
Nīniste atklāja, ka sarunas gaitā norādījis: Somija ciena savu suverenitāti un neplāno atteikties no iespējas iesniegt pieteikumu uzņemšanai militārajā aliansē, ja tas būs nepieciešams.
Pēc Krievijas miermīlīgo ierosinājumu publikācijas Somijas prezidents paziņoja, ka minētie projekti "neatbilst Eiropas drošības sistēmai", jo apdraud viņa valsts suverenitāti, un no jauna atgādināja: Somijai ir tiesības iestāties NATO.
Vēlāk premjerministre Sanna Marina paziņoja, ka Somijai ir svarīga pati iespēja iesniegt pieteikumu Ziemeļatlantijas aliansē.
"Mēs paturam tiesības iesniegt pieteikumu dalībai NATO. Mums jātur cieņā izvēles brīvība un jāuzskata tā par reālu iespēju, jo katra valsts pati var lemt par savu drošību," viņas teikto citēja Yle.
Atgādināsim, ka Maskava ne vienu vien reizi paudusi bažas par NATO tālāku paplašināšanos. Decembra vidū Krievija iesniedza ASV un to sabiedrotajiem savus ierosinājumus par savstarpējām drošības garantijām Eiropā, atteikšanos no vidēja un maza darbības rādiusa dislokācijas savstarpējas sasniedzamības zonā un atteikšanos no alianses tālākas virzības uz austrumiem.