Oļegs Ustenko paskaidroja, ka produktu kārtiņu perspektīva saistīta ar pārtikas cenu strauju pieaugumu Krievijas gāzes sadārdzināšanās dēļ. Patiesībā, protams, runa nav tikai par gāzes cenu augšupeju, pie tam Krievijai ar to vispār nav sakara – Ukrainas valdība taču pati apgalvo, ka jau sen gāzi Krievijā nepērk. Vietnē "Ukrtransgaz" teikts – jau vairāk nekā 2200 dienas, portālā RIA Novosti pastāstīja Valērijs Mihailovs.
Faktu, ka problēma saistīta ne tikai ar gāzes cenām, apstiprina arī Ukrainas valdības nodoms tuvākajā laikā izvērtēt iespējas ierobežot pārtikas kviešu eksportu pirmajā pusgadā, ņemot vērā maizes cenu straujo pieaugumu un izejvielu trūkumu maizes cepēju nozarē.
Pagaidām Ukrainas valdība cenšas piebremzēt kritumu, ieviešot valsts regulējumu gāzes cenām sociālo pārtikas produktu ražotājiem un pašu sociālo produktu cenām, ieskaitot lētās šķiras maizi. Tomēr pārtikas labības un miltu deficīta gadījumā apšaubāmas būs iespējas noturēt arī sociāli nepieciešamās maizes cenas. Tās var strauji uzlidot līdz ar speķa, eļļas, griķu utt. cenu pieaugumu (šo produktu cenas Ukrainā jau tagad ir augstākas nekā kaimiņvalstīs).
Kā tā? Kāpēc Ukraina, kas, saskaņā ar vietējo mitoloģiju, esot barojusi visu PSRS, bet pirms astoņiem gadiem, pēc Maidana nolēma kļūt par agrāro superlielvalsti, tagad nošļukusi līdz tādām problēmām?
Patiesībā eksperti jau septembrī un oktobrī brīdināja, ka sagaidāmas problēmas ar pietiekamu maizes daudzumu valstī. Apvienība "Ukrhļebprom" ziņoja, ka nekontrolētais kviešu eksports vienlaikus izraisīs maizes cenu pieaugumu un kvalitātes krišanos.
Taču valdība joprojām lielījās ar šīgada rekordlielo kviešu ražu (32,8 miljoni tonnu), kas pārsniegusi pat 1990. gada ražu (30,4 miljoni tonnu). Pie tam nemanīja svarīgu niansi – šīs pašas ražas zemo kvalitāti: pārtikas kviešu daļa veidoja tikai 42-43% no tās apjoma, apmēram 14 miljonus tonnu, un no tā 1. un 2. klases graudu bija vien 6,5 miljoni tonnu. Jāpiebilst, no 3. klases izejvielām principā nav iespējams samalt atbilstošas kvalitātes miltus, ja nepievienot 1. un 2. klases labību.
"Ukrhļebprom" vadītājs Aleksandrs Vasiļčenko informēja, ka jau līdz novembra sākumam no valsts izvesti apmēram 11,8 miljoni tonnu pārtikas kviešu. Pat pēc tam valdība neparūpējās par eksporta regulēšanu, lai arī vietējiem maizniekiem vajadzīgi apmēram 3,5-4 miljoni tonnu pārtikas kviešu gadā.
Ukrainas maiznieku nozares pārstāvji lēš, ka patlaban no valsts izvesti gandrīz visi pārtikas kvieši un jau tuvākajā laikā tos nāksies importēt, piemēram, no Baltkrievijas. Proti, pateicoties Ukrainas valdības prasmīgajām darbībām, valstī izveidojies kviešu deficīts rekordlielas ražas apstākļos.
Tomēr rīkoties varasvīrus piespieda nevis izsīkstošie kvieši un milti, bet gan vēl tuvākas perspektīvas – nozare var apstāties gāzes cenu trakā pieauguma dēļ. Decembra vidū maiznieki piedraudēja Zeļenskim ar traucējumiem maizes piegādēs un uzņēmumu apturēšanu jau janvārī, ņemot vērā desmitkārtējo gāzes cenu pieaugumu – līdz 50-75 grivnām par kubikmetru, un pieprasīja valdības palīdzību – nodrošināt gāzi par atvieglotām cenām. 30. decembrī Ukrainas valdība pieņēma lēmumu ieviest maksimālo apmēru pašmāju ieguves dabasgāzes cenas sagādes un noieta pielikumam – līdz 30. aprīlim tas nevar pārsniegt 24% kviešu miltu, 2,5% piena, rudzu-kviešu maizes, baltmaizes, C1 kategorijas olu, vistas gaļas un saulespuķu eļļas ražošanai. Aiz šīs frāzes slēpjas apmēram 25 grivnas par kubikmetru.
Interesanta lieta: kopā ar maizniekiem atlaidi saņēma arī vistas gaļas un saulespuķu eļļas ražotāji, kas tīri vai peldas naudā, - lielie eksportētāji, kuri valsts teritorijā tur neiedomājami augstas cenas. Savukārt sviesta vai krējuma ražotāji sarakstā nav iespiedušies. Taču šis vairs nav pārtikas drošības, bet gan Ukrainas totālās korupcijas jautājums.
Tomēr pagaidām pat privileģētie nevar saņemt gāzi ar atlaidēm. Viņi to atsūknē no caurules un pie tam saņem rēķinus ar vēl trakākām summām (par sūknēšanu bez pieteikuma), strauji audzē parādus un kuru katru brīdi var saskarties ar atslēgšanu. Kāpēc? Pavisam vienkārši – gāzes ieguves uzņēmumiem tā nav jāpiegādā par norādīto cenu: dārgāk nevar, taču piegāde nav viņu pienākumos.
Jāpiebilst, ka piegādes veic ne tikai privātie uzņēmumi, bet arī "Naftogaz" – īsta "valsts valstī", kas tīri labi iemanījusies sabotēt valdības lēmumus. Vēl vairāk, visu minēto notikumu fonā pārsteidzoši audzis gāzes eksports/reeksports no Ukrainas. Pie tam gāzes krājumi joprojām kūst, par gāzes zādzību riskiem ierunājies pat bijušais "Naftogaz" vadītājs Andrejs Koboļevs.
Bet aiz gāzes problēmām pilnā augumā slejas arī labības krājumu problēma. Bez tās maizi neizcepsi, lai kādas būtu gāzes cenas. Aizvadītā gada laikā pat bez kviešu importa sociāli nepieciešamās maizes cenas Ukrainā pieaugušas par 20-25%. Skaidrs, ka izejvielu importa apstākļos cenu pieauguma tempi tikai pieaugs. Un no tā ir gandrīz neiespējami izvairīties. Pat tad, ja Kijeva aizliegs eksportēt pārtikas kviešus, būs iespējams tikai mazliet atlikt neizbēgamo importu.
Tomēr mediji jau tagad sāk pareizi noformēt lasītāju prātos ziņas par to, kas vainīgs. Protams, vainīga ir Krievija, liels (daudz lielāks nekā Ukraina) kviešu piegādātājs pasaules tirgū. Rūpēs par savu pārtikas drošību Krievija uzdrīkstējusies ieviest eksporta ierobežojumus (kvotas un eksporta nodevas), kuru dēļ kviešu izvešana samazinājās. Vēl vairāk, nākamgad Krievijas valdība plāno kvotu vēl samazināt.
Tā nu, pēc ukraiņu propagandistu domām, Krievija izprovocējusi augošu Ukrainas kviešu pieprasījumu, pārlieku izvešanu no valsts un tagadējo deficītu. Savukārt jautājumam "kāpēc tad Ukrainas valdība neieviesa līdzīgus ierobežojumus?" pat nevajadzētu nākt prātā cilvēkiem tagad, kad "vaininieks noskaidrots".