RĪGA, 13. janvāris — Sputnik. Bruņojuma kontroles sistēma Eiropā ir sabrukusi ASV un Rietumu darbību rezultātā, konstatēja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško preses konferencē pēc Krievijas-NATO Padomes sēdes, vēsta RIA Novosti.
"Mēs ļoti godīgi, tieši, necenšoties izvairīties no asiem jautājumiem, izmantojot kaut kādas politkorektas formulas, norādījām, ka tālāka situācijas lejupslīde var novest pie neprognozējamām un smagākajām sekām Eiropas drošībai. Krievija tādam scenārijam nepiekrīt,"atklāja diplomāts.
NATO mērķis – Krievijas apturēšana
A.Gruško uzsvēra, ka Maskavai un Ziemeļatlantijas aliansei nav nekādu kopīgu pozitīvu jautājumu, NATO mērķis ir Krievijas savaldīšana.
"Šiem nolūkiem tiek atvēlēti kolosāli resursi, netiek slēpts, ka tā ir alianses galvenā misija, un pats šis fakts destruktīvi ietekmē mēģinājumus veidot Eiropas kopīgo drošību uz citiem principiem," atzīmēja Gruško.
Cita starpā Krievija konstatēja, ka ASV un to sabiedrotie pūlas panākt pārākumu visos iespējamos karadarbības teātros: uz zemes, gaisā, jūrā, kosmosā un kibertelpā.
"Drošības nedalāmības principu NATO aptver selektīvi. NATO acīs tas pastāv tikai alianses locekļiem. Un savā praktiskajā darbā NATO nedomā ņemt vērā citu drošības intereses. (..) Mēs esam stingri pārliecināti, ka drošības nedalāmības principam jāņem vērā visu pušu intereses, ka mēģinājumi būvēt drošību pret Krieviju, bez Krievijas ir neproduktīvi, lemti neveiksmei. Mēs neļausim to darīt."
Krievijas mērķis – drošības sistēmas atjaunošana
Pasākumi, ko Maskava ierosināja līgumos ar ASV un NATO, ļauj atgriezties pie Eiropas drošības izveides, uzsvēra Gruško. Tur visi elementi ir kompleksi, viņš uzsvēra.
"Krievijas ierosinājumi iesniegti rakstiski, tie ir absolūti saprotami un savstarpēji saistīti. Mēs ceram arī uz to, ka NATO valstis iepazīstinās ar saviem apsvērumiem par to, kā var iet pa mūsu izvirzīto ierosinājumu izpildes ceļu, vai paskaidrot, kāpēc tie ir nepieņemami. (..) Ar analīzes palīdzību jau būs iespējams pieņemt lēmumu par to, kā iet uz priekšu," viņš piebilda.
Diplomāts norādīja, ka NATO tālāka paplašināšanās saistīta ar riskiem, kas "pārsniegs jebkādu lēmumu par tālāku paplašināšanu".
Viņš konstatēja: ja alianses valstis patiešām vēlas sadarboties ar Krieviju, tām jāpieņem tās loma – valsts, kas garantē mieru milzīgā eiroatlantijas teritorijā. Gruško uzsvēra, ka, Maskavas ieskatā, jāvirzās trīs virzienos:
situācijas stabilizācija no spēku izvēršanas viedokļa un šīs situācijas pavēšana pretējā virzienā, atgriešanās pie 1997. gada situācijas;
NATO nevirzīšanās uz austrumiem un juridiski saistošu garantiju izstrāde šajā jautājumā;
pasākumu pieņemšana, kas palīdzētu novērst militāru sadursmju draudus.
Diplomāts piebilda, ka NATO pūlas piespiest Krieviju nodarboties ar pagātnes jautājumiem, taču cilvēce jau saskaras ar citiem uzdevumiem. Viņš konstatēja, ka abas puses šķir ļoti nopietnas problēmas, un pagaidām Maskava nesaredz iespējas to pārvarēšanai.