Brexit atnesusi patukšus plauktus un garas rindas pēc benzīna

2013. gadā Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons paziņoja, ka konservatoru uzvaras gadījumā valsts var izstāties no ES. Taču pats viņš tam neticēja. Riskantajam solim vajadzēja glābt premjera politisko reputāciju un nomierināt oponentus – eiroskeptiķus. 2015. gadā toriji uzvarēja, un nākamajā gadā notika referendums. Biļetenos bija tikai viens jautājums: "Apvienotajai Karalistei vajadzētu palikt Eiropas Savienībā vai to pamest?"

Kamerons bija absolūti pārliecināts, ka ES piekritēji gūs virsroku. Viņš pat pārtrauca izstāšanās seku provizorisko vērtējumu. Taču atdalīšanās atbalstītāji uzvarēja ar triju procentu pārsvaru. Kamerons atkāpās no posteņa.

Tomēr lēmums par šķiršanos no Eiropas tika pieņemts. Pie tam savienība izrādījās stiprāka, nekā gaidīja eiroskeptiķi. Ekonomiskās vienošanās, ko jaunā premjerministre Terēza Meja pūlējās saskaņot ar valdību, raisīja plašas pretrunas un beidzās ar Mejas demisiju. Darbu pabeidza Boriss Džonsons.

Brexit notika 2020. gada 31. janvārī. Drīz pēc tam sākās koronavīrusa pandēmija. Britu ekonomikas operatīvā pārveidošana un uzņēmēju darba ierobežojumi deva dubultu triecienu karalistei – tā bija "ideāla vētra".

Borisa Džonsona kabinets tiek galā ar milzu grūtībām. Brexit nestie zaudējumi 178 reizes pārsnieguši labumu no darījumiem, ko valdība noslēgusi 2021. gadā. To apgalvo avīze "The Independent" analītiķi. Pētījumi rāda, ka nākamo 15 gadu laikā šie līgumi ienesīs ne vairāk kā 0,2% no valsts IKP, bet Brexit nestie zaudējumi sastādīs 4%. Proti, katrs brits ik gadus zaudēs apmēram 1240 sterliņu mārciņas.

Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs (OBR) vērtē, ka ekonomiskā krīze novedīs pie maksimāla cenu pieauguma pēdējo 30 gadu laikā un inflācijas lēciena līdz 5% apmērā jau tuvākajā laikā.

Krīze parādīja, ka Terēzes Mejas oponentiem bija taisnība: salas saikne ar kontinentu bija ciešāka nekā jebkuri līgumi. Šķiršanās ir sāpīga. Piemēram, noskaidrojies, ka karalistes darba tirgū liela loma ir emigrantiem no Austrumeiropas. Viņi strādāja par autovadītājiem, pavāriem, celtniekiem, taču izolācijas laikā nolēma atgriezties mājās. Piedevām valsts bija spiesta atjaunot noteikumus atbraucēju pieņemšanai darbā. Tie noveda pie sarežģītas un smagas birokrātijas. Labāk nemaz pie tās neķerties.

Īpaši smagi skarta pārvadājumu nozare. Kontinentā atgriezās 20 tūkstoši kravas mašīnu vadītāju. "Angļi nolēma, ka poļu tauta pēc Brexit nav pelnījusi darbu valstī," portālā NBC pasūdzējās Artūrs Jažebskis, kurš desmit gadus vadājis kravas pa Apvienotās Karalistes ceļiem.

Streiko tālbraucēji Lielbritānijā. Viens no viņiem pastāstīja "The Guardian", ka pie Francijas robežas viņam piespriests sods 300 mārciņu apmērā: muita vienkārši nepaspēja pārbaudīt plašo iebraukšanas dokumentu pakotni, bet tie ir spēkā tikai diennakti. Abos Lamanša krastos regulāri veidojas kilometriem garas kravas mašīnu rindas. Lielbritānija ar savu Brexit, kļuvusi par izsmieklu visai Eiropai, viņš teica.

Cietusi arī zvejniecība. 2020. gada sākumā britu kompānijas, kas sūtīja uz restorāniem Francijā krabjus un langustus, lamājās, ka piegādes gandrīz sastingušas. Pēc tam augustā un septembrī sākās traucējumi lielāku spēles dalībnieku darbā. Pat McDonald’s pārtrauca tirgot piena kokteiļus un dažus dzērienus. Restorānu tīkls Nando’s slēdza 50 no 400 sabiedriskās ēdināšanas punktiem Lielbritānijā.

Produktu krīzei sekoja degvielas krīze. Septembrī benzīna auto vadītāju trūkuma dēļ veidojās rindas DUS. Briti panikā pirka degvielu. Valdība ir gatava izsniegt piecus tūkstošus vienkāršoto vīzu tālbraucējiem, taču viņi uz Lielbritāniju neraujas.

Skotu žurnālists Gevins Eslers, kuru citēja "Daily Mail", uzskata Brexit par palēninātas darbības bumbu, kas var sagraut Apvienoto Karalisti. Viņš pastāstīja, ar kādu riebumu pašreizējos notikumus vērtē skoti. Tas draud ar Edinburgas aiziešanu. Tai, iespējams, sekos Belfāsta. Viņš uzskata, ka iespējamā politiskā krīze būs "pat sliktāka nekā pats Brexit".

Patiešām, šķiršanās no Eiropas saasinājusi Londonas attiecības ar Ziemeļīriju. Pagaidām gan pastāv tikai tirdznieciskas problēmas. Autonomija pametusi ES Muitas savienību, taču palikusi vienotajā Eiropas tirgū un tagad mokās ar birokrātiju. Preču ilgās pārbaudes dēļ veikalu plaukti Olsterā ir patukši.

Tāpēc 2021. gadā Borisa Džonsona kabinets vienpusējā kārtībā, bez konsultācijām ar Briseli, pagarināja muitas pārbaužu vienkāršoto režīmu starp Ziemeļīriju un britu salu. Vēl vairāk, Londona izskata iespēju pilnībā apturēt esošos tirdzniecības noteikumus. Tādu variantu paredz protokols, kas iekļauts Brexit pakotnē.

Tas pats dokuments paredz, ka ES ir tiesības uz "simetriskiem pasākumiem". Novembrī ES ziņoja, ka sagatavotas sankcijas. Pagaidām gan nav zināms, kādas tieši. Tomēr pašā Eiropā politiķu aprindās nevalda vienprātība Brexit jautājumā. Novembrī Francijas valdības Eiropas lietu valsts sekretārs Klemāns Bons paziņoja: tā bija "dusmu lēkme pret Lielbritānijas valdību". "Paskatieties uz migrācijas krīzi. Paskatieties uz vienoto tirgu un ekonomiku: kur tas ir? Mums vajadzīga Eiropas sadarbība," Bons asi izteicās televīzijas ēterā.

Viņš runāja par ilgstošo strīdu ar Lielbritāniju par zvejniecības licenču izsniegšanu Francijas kuģiem. Tagad kuģu īpašniekiem jāpierāda, ka viņi strādājuši Lielbritānijas ūdeņos līdz 2016. gadam, citādi viņi nevar turpināt darbu. Daudziem zvejniekiem no Francijas licences liegtas birokrātijas dēļ.

Vienlaikus Londona plāno pastiprināt ekonomiskos sakarus ar Āziju un Austrāliju. "Mēs kļūsim par tirdzniecības centru ar ietekmi tālu pāri mūsu krastu robežām, noteiksim savu lomu pasaulē gadu desmitiem tālā nākotnē," 2020. gadā stāstīja starptautiskās tirdzniecības ministre Liza Trasa. Tā viņa komentēja vizīti Singapūrā, kur valstis parakstījušas līgumu – tas "nodrošinās britu kompānijām vārtus uz Āziju".

Lielbritānijas starptautiskās tirdzniecības ministre Liza Trasa (no kreisās) un viņas kolēģis no Singapūras Čančuns Sings paraksta vienošanos par brīvo tirdzniecību Singapūrā

Pēc tam Trasa apmeklēja Vjetnamu un parakstīja vienošanos, kas atceļ 99% tirdzniecības nodevu uz tuvākajiem septiņiem gadiem. 2021. gada maijā parakstīts līgums ar Indiju. Jūnija sākumā – ar Austrāliju. Tagad gaidāmi līgumi ar Kanādu un Jaunzēlandi.

Gandrīz visas šīs valstis iekļāvušās 1931. gadā izveidotajā Nāciju sadraudzībā. Politiskajā konteksta tās loma sen ir pazudusi. Jau 60. gados britu premjers Harolds Makmillans pauda cerību, ka struktūra piesaistīs jaunas Āzijas un Āfrikas valstis, atturēs tās no pārejas sociālistiskajā nometnē. Kopš tā laika sadraudzība pastāv vien uz papīra – tai nav administratīvas vienības statusa. Dalībvalstīm nav arī nekādu savstarpēju ekonomisko priekšrocību.

Tiesa, arī Lielbritānijā izskan šaubas par austrumu ekspansijas efektivitāti. Saseksas universitātes ekonomikas profesors Alans Vinterss apgalvo – tā nedod nekādu principiāli jaunu labumu. Izņēmums – darījumi ar Austrāliju un Jaunzēlandi, taču tām pieder vien neliela daļa Lielbritānijas ārējā tirdzniecībā.

"Lielbritānijai būtu loģiski integrēties šajā strauji augošajā reģionā, kas, spriežot pēc visa, kļūs par ekonomiskās attīstības epicentru tuvāko 10-20 gadu laikā," uzskata KZA Eiropas institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Sergejs Fjodorovs.

Politologs uzskata, ka tādas iespējas dod atteikšanās no koloniālās pagātnes. "Jā, Austrālijai un Jaunzēlandei ir anglosakšu saknes, bet Lielbritānijā dzīvo liels skaits indiešu. Atmiņas par impēriju, it īpaši Indijai drīzāk ir negatīvas, - norāda Fjodorovs. – Tomēr Lielbritānijas spēle ir visnotaļ gudra. Tā sāk no baltas lapas mūsdienu pasaulē."

Sanktpēterburgas universitātes Starptautisko attiecību fakultātes profesore Nataļja Jerjomina pievērsa uzmanību, ka Āzijas valstīm Londona ir interesanta kā finanšu un intelekta centrs: "Par to liecina arī izglītības programmas, ko Londona piedāvā Sadraudzības pilsoņiem. Tās bieži izmanto dažādu slāņu iedzīvotāji, taču visbiežāk – elites pārstāvji."

Brexit atbalstītāja svinīgajos pasākumos, kas veltīti Lielbritānijas iziešanai no ES (Brexit Party) Parlamenta laukumā Londonā

Lai ari preču apgrozījums starp Lielbritāniju un ES vēl aizvien ir milzīgs, Brisele vienmēr aizstāvēs savus principus, it īpaši, ja runa ir par separātismu. Eiropai ir svarīgi parādīt, ka jebkādi Brexit līdzīgi pasākumi novedīs pie smagām sekām visiem, kas vēlas pamest savienību. Tāpēc diskusijas par Ziemeļīrijas jautājumu vēl būs ilgas.

"ES jebkuras pārmaiņas pārbaužu un kontroles sistēmā šķiet draudīgas. Taču Brisele neko nevar izdarīt, lai aizsteigtos priekšā situācijai," sprieda Jerjomina.

Arī Lielbritānija paliek uzticīga izraudzītajam kursam. Deivids Deiviss, bijušais Brexit lietu sekretārs, rakstīja Twitter: "Protokols par Ziemeļīriju atspoguļo visa referenduma būtību – mūsu suverenitāti. Es augstu novērtēju tirdzniecības attiecību attīstību, taču mēs neizjutīsim visu Brexit garšu, kamēr Ziemeļīrija neatbrīvosies no ES likumu aizbildnības."

Nav mainījies arī citu britu politiķu, vēsturnieku un analītiķu viedoklis, kuri pirms pieciem gadiem atbalstīja vairākumu. Viņi aicina atrisināt līguma strīdīgos jautājumus par labu Londonai un beidzot iegūt ilgi gaidīto neatkarību.