Baltijā

Vai Baltiju izslēgs no NATO? Bijušais Latvijas pārstāvis aliansē asi atbildēja ĀM

Raimonds Rublovskis sarkastiski komentēja Latvijas vēstnieka NATO paziņojumus par "nopietniem brīdinājumiem Krievijai", apšaubot Ārlietu ministrijas deeskalācijas spējas — te jums nav teatrālu scēnu izspēlēšana ar karogu nomaiņu (PČ hokejā Rīgā).
Sputnik
RĪGA, 10. janvāris - Sputnik, Ludmila Pribiļska. Bijušais Latvijas Nacionālais militārais pārstāvis NATO Raimonds Rublovskis asi komentēja Latvijas vēstnieka NATO Edgara Skujas pēdējo paziņojumu, nosaucot to par "teatrālu mizanscēnu" baltkrievu valsts karoga publiskās noraušanas līmenī.
Rublovskis līdz ar publikācijām Krievu medijos komentēja rakstu ASV izdevumā "The National Interest". 2022. gada pirmajā janvārī tur bija publicēts drošības eksperta Deivida T. Paina raksts - Negotiate Peace with Russia to Prevent War Over Ukraine (Vienoties par mieru ar Krieviju, lai novērstu karu Ukrainā).
Latvijā
Kāpēc Ziemeļatlantijas aliansei vajadzīga Latvija?
Šī publikācija kļuva par atsauci uz Krievijas priekšlikumiem ASV un NATO attiecībā uz starptautisko drošību, ko Eiropas un Latvijas mediji nosauca par "ultimātu".
"Paina raksta vadmotīvs — lai izvairītos no militārās konfrontācijas ar šīm valstīm, ASV un Baidena administrācijai, ir jātiek pie visaptverošas drošības vienošanas ar Krieviju un Ķīnu, kurā būtu iekļauti Krievijas prezidenta Vladimira Putina 2021. gada decembrī iesniegti priekšlikumi Amerikas Savienotajām Valstīm," atzīmē Rublovskis.
Viņš saka, ka ASV un Krievijas Federācijas visaptveroša un ilgtermiņa drošības vienošanas paredz:
1) amerikāņu karavīru izvešana no Austrumeiropas
2) buferzonas izveide starp ASV un Krievijas interešu sfērām
3) bijušās PSRS teritorijas atzīšana par Krievijas ietekmes zonu.
Viedoklis
Latvija un Polija provocē NATO karu ar Krieviju un Baltkrieviju
No Paina raksta izriet, ka Krievijas drošības piedāvājumi pieprasa no ASV ne tikai Ukrainas un Gruzijas nepieņemšanas NATO garantijas, bet arī saistību pārskatīšanu attiecībā uz Baltiju.
"Šajā situācijas analīzē Igaunija, Latvija un Lietuva ir tieši minētas kā iespējamais pārrunu objekts. Amerikāņu eksperta rakstā Baltijas valstu situācija ir konkrēti novērtēta: Vladimira Putina priekšlikums paredz ASV militāro vienību izvešanu no Austrumeiropas valstīm, īpaši no tām, kurām ir kopīga robeža ar Krievijas Federāciju. Deivids Pains uzskata, ka Krievijas priekšlikums par NATO turpmāko neizplatīšanos bijušajā PSRS teritorijā var tikt interpretēts tā, ka Igaunija, Latgale un Lietuva varētu tikt izslēgtas no Ziemeļatlantijas alianses. Autors arī norāda, ka pat tad, ja Baidena administrācija uzskatīs šo piedāvājumu vai vienošanās par nepieņemamu, pieņemt to tomēr būs ASV nacionālajās interesēs, jo Savienotajām Valstīm nav vitālo interešu Baltijā, taču militārās konfrontācijas scenārija izspēlēšana ļaus ASV militārajiem plānotājiem secināt, ka viņu valsts ir zaudējusi Baltijas reģionā, un tad būtu jāiesaistās militārajā konfliktā šajā teritorijā," norāda Rublovskis.
Politika
Politologs: kāda varētu būt Baltijas valstu loma Krievijas un NATO "andelē"
Rublovskis ir pārliecināts, ka ASV un Krievijas pārrunās, kas paredzētas 10. -12. janvārī, par objektu kļūs ne tikai Ukraina un Gruzija, bet arī Austrumeiropas valstis, tai skaitā Latvija. Un sarunu rezultāti būs fundamentāli nozīmīgi Latvijai un citām Baltijas valstīm.
Tikmēr Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja publiski paziņojis, ka "šī situācija kļūst arvien nopietnāka un Krievijas varas militārie draudi arvien reālāki. Starptautiskā sabiedrība ir izteikusi brīdinājumus Krievijas valdošajai varai, ļoti nopietnus brīdinājumus."
"Vai tad tiešām viss ir atkarīgs no starptautiskās sabiedrības izteiktajiem brīdinājumiem un retorikas? Tai skaitā Baltijas valstu drošība? Cik lielu ieguldījumu situācijas deeskalācijā mēs varam gaidīt no mūsu diplomātiskajiem flagmaņiem – reālu un profesionālu ieguldījumu vai tikai teatrālās mizancēnas ar publisku karogu nomaiņu, ko esam novērojuši nesenā pagātnē? Mēs to redzēsim tuvākajā laikā," ironizē militārais eksperts no Latvijas.
Viedoklis
17 gadi NATO: Latvija kļuvusi par placdarmu vai poligonu?
Atgādinām, ka 2021. gada nogalē Krievija publicēja līgumu projektus ar ASV un NATO par drošības garantijām. Maskava cita starpā pieprasīja no Rietumu partneriem juridiski nostiprinātu apņemšanos atteikties no NATO tālākas paplašināšanās uz austrumiem, no Ukrainas uzņemšanas aliansē un militāro bāzu radīšanas pēcpadomju valstīs.
Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka Krievijas un NATO Padomes sēde notiks 12. janvārī, un piezīmēja, ka tiks apspriesti militārās drošības jautājumi, kas pārsvarā saistīti ar Ukrainu.
Pirms tam, 10. janvārī notiks Krievijas un ASV pārrunas Ženēvā, kas skars KF ierosinājumus drošības garantiju aspektā. Domājams, Krievijas iniciatīvas tiks apspriestas arī 12. janvārī, Krievijas un NATO Padomē, kā arī 13. janvārī – EDSO sēdē Vīnē.