RĪGA, 10. janvāris – Sputnik. ASV vairs nevar melot un liekuļot, novērtējot situāciju Kazahstānā, valsts sekretāra Entonija Blinkena izteikumi par Maskavas lomu situācijas noregulēšanā ir bērna čalas un izmisums, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, vēsta RIA Novosti.
Kā piemēru diplomāte minēja dubultos standartus, ko Vašingtona liek lietā, novērtējot protestus Kazahstānā un uzbrukumu Kapitolijam 2021. gada 6. janvārī.
"Tieši pirms gada Kapitoliju triecienā mēģināja ieņemt amerikāņu pilsoņi... Cilvēki, kas izgāja politisku motīvu dēļ, tika nežēlīgi apspiesti. Tāpēc (ASV – red.) šajā gadījumā ir neiespējami melot un liekuļot: kad redzamas kaujas, cilvēki ar ieročiem rokās, kaujas ieročiem, ne pašaizsardzibas, cilvēki, kas piekauj, izlaupa," Zaharova uzsvēra YouTube kanālā "SolovievLive", komentējot situāciju Kazahstānā.
Zaharova norādīja, ka ASV un rietumvalstis savos vērtējumos par stāvokli Kazahstānā "vairs nespēj izlikties, ka runa ir par kaut kādiem miermīlīgiem protestiem".
"Viņiem nav, ko komentēt," secināja diplomāte.
Sarunā Zaharova konstatēja, ka Blinkena izteikumi par Krievijas lomu situācijas noregulēšanā ir bērna čalas un izmisums argumentu trūkuma dēļ.
"Jūs teicāt, ka tā ir rusofobija. Bet es uzskatu, ka tas ir izmisums un argumentu trūkums. Vai izmisums par argumentu trūkumu. Paskatieties, situācijā, kad tagad amerikāņu pārstāvjiem uzdod jautājumus Kazahstānas kontekstā, viņi publiski nonāk strupceļā. Viņi neaptver, ko teikt. Paskatieties uz tām bērna čalām un niekiem, ko viņi klāsta," teica Zaharova.
Nekārtības Kazahstānā
Masu protesti valstī sākās 2022. gada pirmajās dienās, Žanaozenas un Aktau pilsētas iedzīvotāju neapmierinātību izraisīja automašīnām paredzētās sašķidrinātās naftas gāzes cenu pieaugums. Vēlāk cilvēki izgāja ielās arī citās pilsētās, notika vairākas sadursmes ar varasiestāžu darbiniekiem, abās pusēs parādījās upuri.
Notikumu dalībnieki, ko valdība uzskata par kaujiniekiem vai teroristiem, vairākas reizes mēģināja ieņemt triecienā administratīvās ēkas un policijas iecirkņus, uzbrukumus atvairīja. Saskaņā ar ANO datiem, protestos ievainoti apmēram tūkstoš cilvēki. IeM informēja, ka gājuši bojā 18 varasiestāžu darbinieki.
Līdz 19. janvārim visā valstī noteikts ārkārtējās situācijas režīms, varasiestādes aizsargā laukumus no akciju iniciatoriem.
Prezidents Kasims Žomarts Tokajevs atstādināja valdību un deva rīkojumu noteikt valsts regulējumu degvielas cenām, taču protesti turpinājās. Prezidents stājās Drošības padomes vadībā. Tās pirmajā sēdē viņš uzsvēra, ka situācija "kaitē valsts veselumam", un ziņoja, ka vērsies pēc palīdzības pie KDLO. Organizācijas locekļi nosūtījuši uz Kazahstānu miernešu spēkus, kuri sargās administratīvās un diplomātiskās ēkas un palīdzēs vietējiem karavīriem uzturēt kārtību.