RĪGA, 7. janvāris — Sputnik. Dialogā ar NATO Krievijai vajadzīgi konkrēti rezultāti drošības garantiju jomā, Maskava nerunāsies runāšanas labad, aģentūrai RIA Novosti paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško. Viņš atzīmēja: ja dialogs ar NATO par Krievijas pamatotajām bažām nenesīs rezultātu, Maskava būs spiesta izvēlēties citas metodes, ar kuru palīdzību parūpēties par nacionālo drošību – šim nolūkam pieejams plašs militāri tehnisko instrumentu spektrs.
Iepriekš Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka Krievijas un NATO Padomes sēde notiks 12. janvārī, un piezīmēja, ka tiks apspriesti militārās drošības jautājumi, kas pārsvarā saistīti ar Ukrainu.
Pirms tam, 10. janvārī notiks Krievijas un ASV pārrunas Ženēvā, kas skars KF ierosinājumus drošības garantiju aspektā. Domājams, Krievijas iniciatīvas tiks apspriestas arī 12. janvārī, Krievijas un NATO Padomē, kā arī 13. janvārī – EDSO sēdē Vīnē.
Aleksandrs Gruško atklāja, ka Krievijas un NATO Padomes sēdes precīza dienas kārtība nav noteikta, jo alianses darbību dēļ patlaban nav struktūru, kas varētu pie tās strādāt. "Savu delegāciju formēsim atbilstoši savai izpratnei par jautājumiem, kas tajā tiks izskatīti. Un atbilstoši to nozīmei," viņš teica.
Galvenais jautājums plašā nozīmē ir militārā drošība Eiropā.
Diplomāts pastāstīja, ka pārrunās ar NATO 12. janvārī Krieviju pārstāvēs Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas starpresoru delegācija. "Mēs uzskatām, ka militārpersonas ne tikai piedalīsies sēdē, bet arī tieši apspriedīs militārās drošības jautājumus," piebilda Gruško.
Pēc viņa vārdiem, Maskava vēlas saturīgu un operatīvu sarunu, jo to prasa situācija. "Protams, par galveno uzskatām konkrētu rezultātu sasniegšanu, proti, lēmuma pieņemšanu, kas reāli uzlabotu situāciju militārās drošības sfērā Eiropā. Mēs nevēlamies runāt runāšanas labad," uzsvēra Gruško.
Diplomāts atzīmēja, ka pagaidām būtu pāragri spriest par to, vai pēc Krievijas un NATO Padomes sēdes tiks sasniegts nopietns progress drošības garantiju jautājumā.
"Runājot par principiālo izvēli, situācija ir vairāk vai mazāk saprotama. Runa ir par to, ka vai nu mēs novēršam Krievijas pamatotās bažas, kas saistītas ar alianses militāro darbību, tās paplašināšanos, vai arī mēs būsim spiesti izvēlēties citas metodes, lai garantētu savu nacionālo drošību," teica Gruško.
Viņš piebilda, ka Krievijas militāri tehnisko instrumentu spektrs šiem nolūkiem ir pietiekami plašs.
2021. gada nogalē Krievija publicēja līgumu projektus ar ASV un NATO par drošības garantijām. Maskava cita starpā pieprasīja no Rietumu partneriem juridiski nostiprinātu apņemšanos atteikties no NATO tālākas paplašināšanās uz austrumiem, no Ukrainas uzņemšanas aliansē un militāro bāzu radīšanas pēcpadomju valstīs.