RĪGA, 6. janvāris — Sputnik. Šogad vidējā alga pirms nodokļu nomaksas Latvijā varētu pieaugt apmēram par 8%, prognozēja banku analītiķi. Lielāks algu pieauguma temps varētu būt vērojams pakalpojumu sfērā, vēsta Тvnet.lv.
Latvijas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija atzīmēja, ka vidējās darba samaksas spējais kāpums 2021.gadā skaidrojams ne tikai ar atkopšanos, bet arī vienreizējiem efektiem, piemēram, minimālās algas celšanu, algu kāpumu un virsstundu piemaksām veselības sektorā, kā arī joprojām - darba tirgus struktūras izmaiņām krīzes ietekmē.
"Prognozējam, ka, vienreizējiem efektiem izzūdot, algu kāpums nedaudz pierims 2022.gadā, taču, arvien lielāka darbaspēka trūkuma apstākļos, bruto vidējā darba samaksa joprojām augs strauji - par 8%," teica Zorgenfreija.
Pēc viņas domām, starp nozarēm algas visstraujāk varētu augt vairāk cietušajos pakalpojumu sektoros, piemēram, viesmīlības un ēdināšanas jomās, mākslā un izklaidē, kur tika atlaisti un būs jāpieņem darbā no jauna virkne darbinieku. Algas augs strauji arī būvniecības sektorā, kur darbaspēka trūkums ir akūta problēma, prognozēja eksperte.
Tāpat Zorgenfreija atzīmēja, ka arī 2022.gada budžetā ieplānots nozīmīgs darba atalgojuma kāpums publiskajā sektorā – gan veselības un izglītības nozarēs, gan kultūras jomā, gan iekšlietu nozarē. Veselības nozarē gan, visdrīzāk, algu kāpums būs krietni mērenāks nekā 2021.gadā vērojamais. Pamatalga ārstniecības personām tiks celta, taču, vīrusa ietekmei mazinoties, mediķu virsstundu apmērs saruks.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš paziņoja, ka, ņemot vērā gaidāmo inflāciju, ekonomikas izaugsmi un bezdarba līmeni, vidējās algas kāpums 2022.gadā varētu pārsniegt 8%.
"Domāju, ka algu kāpums būs pietiekoši horizontāls lielākajā daļā nozaru. Izņēmums varētu būt tranzīta nozare, kas turpina sarukt un pielāgoties būtiski zemākam pārvadāto kravu apmēram. Savukārt straujākie algu kāpumi 2022.gadā varētu būt zemi atalgotajās pakalpojumu nozarēs, kad tās varēs atsākt darbu, un būvniecībā, kur ieplūdīs lielas Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas," teica Āboliņš.
Speciālists norādīja, ka pakalpojumu nozarēm, visticamāk, saskarsies ar kadru trūkumu, jo darbiniekus piesaistījušas citas nozarēs, kuras ir augušas Covid-19 pandēmijas laikā. Samazinājušies arī citi darbaspēka avoti, piemēram, sarucis ārvalstu studentu skaits, kas uzturas Latvijā, un demogrāfisko faktoru ietekmē turpina sarukt iedzīvotāju skaits ekonomiski aktīvajā vecumā. Tāpat algas augs valsts sektorā strādājošajiem, jo valsts budžetā ir plānots pietiekami straujš atalgojumu kāpums. Savukārt rūpniecībā un transporta nozarēs papildu algu spiedienu varētu radīt relatīvi zemāks Covid-19 vakcinācijas līmenis, un vakcinācijas prasības klātienē strādājošajiem.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atgādināja, ka 2021.gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā darba samaksa Latvijā palielinājās par 10,4% - līdz 1280 eiro, kas pēc nodokļu samaksas sastādīja 940 eiro.
Pēc viņa domām, ņemot vērā inflācijas līmeni, atalgojumu, iespējams, pārskatīs divreiz gadā.
"Pie tik augstas inflācijas biežāk parādīsies jautājums par iespēju algu pārskatīt jau divreiz gadā. Īpaši zemāk atalgotajās profesijās. Prakse varētu nostiprināties, ja izveidosies jau noturīgas paaugstinātas inflācijas vide. Algu pieaugumu diktē visai labvēlīgie apstākļi ekonomikā un darbinieku deficīts, īpaši nozarēs, kurās algu līmenis jau ir virs valsts vidējā. Šādas tendences tuvāko gadu laikā pat pastiprināsies. Kāpums kļūs jūtamāks arī krīzes skartajās pakalpojumu nozarēs darbinieku trūkuma dēļ, jo arī darbības apstākļi stabilizēsies. Darbinieku trūkumu pastiprina arī sertifikācijas nosacījumi," klāstīja Gašpuitis.
Viņš prognozēja, ka tuvākajos gados algu pieaugums sasniegšot aptuveni 8%.
Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš konstatēja, ka 2021.gadā vidējais algu pieaugums Latvijā, iespējams, bijis tuvu 10%, un 2022.gadā kāpums varētu būt līdzīgs vai, visdrīzāk, nedaudz mazāks. "Sagaidu, ka vidēji algas nākamgad augs par apmēram 8%," viņš teica.
Strautiņš piebilda, ka vidējās algas kāpumu varētu piebremzēt darba tirgus struktūras maiņa. "Atjaunojoties tūrismam, pieaugs strādājošo skaits nozarēs ar samērā zemām algām. Taču šī ietekme nebūs liela, izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumiem nāksies paaugstināt algas, lai piesaistītu darbiniekus, no kuriem liela daļa ir devusies strādāt uz citām nozarēm," teica Strautiņš.