RĪGA, 4. janvāris — Sputnik. Turku ekspansijas risku pēcpadomju telpā nevajadzētu uzskatīt par tukšām pļāpām – Ankara ar rietumvalstu sponsoru atbalstu mērķtiecīgi īsteno savas ģeopolitiskās ambīcijas, norāda orientāliste Karine Gevorkjana, vēsta Sputnik Armēnija.
Tiesa, viņa atgādināja, kopš 2018. gada Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans izšķiež savus nacionālos resursus, ko valstij izdevies uzkrāt pēdējā pusotra gadu desmita laikā, tomēr Turcija ir tapusi par draudīgu spēku, pie tam saņem britu aktīvu atbalstu.
"Lielbritānija ir viens no Turcijas politikas operatoriem, un, atšķirībā no citiem spēka centriem, tai ir kaut kāds projekts, šajā gadījumā – turku projekts. Mēs redzam, ka Ķīnas projekts "Viena josla, viens ceļš" nav universāls. Toties turki aktīvi strādā ar britu atbalstu," teica Gevorkjana.
Viņa uzsvēra, ka šobrīd turku koledžu skaits bijušās PSRS teritorijā ir lielāks nekā pašā Turcijā. Izglītības līmenis pēcpadomju tjurku valstīs ir augstāks nekā Turcijas iedzīvotāju vidū, lielā mērā – pateicoties Turcijas izglītības centriem. Tie ir visur, pat tajos Krievijas reģionos, kur tjurku tautības nav vairākumā.
Līdztekus Lielbritānijai Turciju atbalsta AAE, Katara un pat Japāna, lai arī tas izklausās dīvaini, norāda orientāliste. Acīmredzot, Japāna cer perspektīvā – Krievijas hipotētiskās novājināšanās rezultātā – atgūt "ziemeļu teritorijas" un Sahalīnu. Ņemot vērā minētos faktorus, Ankarai nedraud finansiālas grūtības, īstenojot savas ambīcijas – tai iedos papilnam naudas.
"Tagad, lai izkļūtu no krīzes, kādā nonākusi Turcijas ekonomika, Erdoganam vajadzīgi 50-80 miljardi. Domāju, AAE, Katara un citi viņam šo naudu piemetīs. Protams, viņš riskē, jo vienā brīdī no alas var iznākt lācis, proti, Krievija ar savu projektu. Un tās projekts būs daudz pievilcīgāks nekā bēdīgi slavenais "Lielās Turānas" projekts," atzīmēja Gevorkjana.
Tiesa, pēc orientālistes vārdiem, starp "donoriem" ir arī Ķīna, kas jau pirms kara Karabahā pārskaitīja Erdoganam 15 miljardus dolāru, arī par to, ka Turcijas prezidents izveda no Siņczjanas uiguru kaujiniekus, ko pārsvieda uz Sīriju un Lībiju.