RĪGA, 4. janvāris — Sputnik. Baltijas valstu šķiršanās no Krievijas nesusi pārsteidzošas sekas, jo īpaši Lietuvai un Latvijai, - no dzelzceļu pārdošanas izsolēs līdz depopulācijai, konstatēja senators Aleksejs Puškovs, komentējot situāciju abu republiku enerģētikā.
Gada beigās enerģijas piegādātājs "Elektrum Lietuva" ieteica pilsoņiem uzvārīt mazāku daudzumu ūdens, pazemināt temperatūru istabā līdz +16 grādiem, mūziku klausīties klusāk, ledusskapi un trauku mazgājamo mašīnu izmantot tikai tad, kad tie "pilnībā noslogoti".
Līdzīgi ieteikumi skan arī Latvijā. Kompānija "Latvenergo" ieteikusi vietējiem iedzīvotājiem sekot cenām biržā un elektriskās iekārtas ieslēgt tad, kad cenas ir zemākas. Piedevām valsts kompānija norādīja, ka būtiska pārmaiņa elektrības lietošanas paradumos būtu lēmums savlaicīgi atbrīvoties no ledusskapja, ko nevar izslēgt vai ieslēgt ik pēc dažām stundām.
Senators Aleksejs Puškovs, komentējot situāciju, savā kanālā Telegram konstatēja, ka savdabīgā krīze enerģētikā liecina par tuvredzīgu politiku.
"Vai bija vērts tālab "eirointegrēties"? Un pats galvenais – pavisam sastrīdēties ar galveno energoresursu piegādātāju Eiropā? Lai visiem spēkiem taupītu, pazeminātu temperatūru, saltu? Pārsteidzošas sekas šīm republikām nes šķiršanās ar Krieviju, it īpaši Latvijai un Lietuvai – sākot ar dzelzceļu izpārdošanu un beidzot ar depopulāciju," norādīja Puškovs.
Pēdējos mēnešos fāzes un elektroenerģijas cenas Eiropā un Baltijā pārspēj rekordus.
Gazes cenu pieaugums Eiropā sākās aprīlī un maijā, kad tūlītējo darījumu vidējā cena pēc TTF indeksa svārstījās 250-300 dolāru diapazonā par tūkstoš kubikmetriem, bet vasaras nogalē līgumi ar piegādi "dienu uz priekšu"pārsniedza 600 dolārus un oktobra sākumā jau pārsniedza 1000 dolārus. Cena dubultojās decembrī. Tik stabili augstas cenas visā gāzes sadales centru funkcionēšanas vēsturē kopš 1996. gada Eiropā nav redzētas.
Gāzes cenu pieauguma rezultātā sadārdzinās elektroenerģija, taču tas nav vienīgais faktors. Skarbās klimata politikas dēļ ES dārgākas kļūst CO2 emisijas kvotas, tāpēc gāzes un ogļu TEC ražotās elektrības cenas pieaug vēl vairāk. Vasara bija sausa, tāpēc Baltijā un Skandināvijā kritās HES ģenerācija. Šīs grūtības papildina enerģijas ģenerācijas jaudu deficīts Lietuvā un Igaunijā, kā arī ierobežotā kabeļu caurlaides spēja, kas savieno Baltiju ar ziemeļvalstīm.