RĪGA, 27. decembris — Sputnik. Ukrainas Neatkarības deklarācijas akts ir pretrunā ar Kijevas vēlēšanos iestāties NATO un var kaitēt valdības eiroatlantiskajām tieksmēm, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Ukrainas ziņu portālu "Strana.ua".
"Ārpusbloka statuss likts pašos Ukrainas valstiskuma pamatos. Kad 1990. gada 16. jūlijā UPSR Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju par Ukrainas valsts suverenitāti, nodaļā "Ārējā un iekšējā drošība" bija skaidri teikts: "Ukrainas PSR svinīgi deklarē nodomu nākotnē kļūt par pastāvīgi neitrālu valsti ārpus militārajiem blokiem," atzīmēts materiālā portālā.
Izdevums uzsvēra, ka dokumentā par Ukrainas neatkarību, kas pieņemts 1991. gada 24. augustā, par pamatu nosaukta Deklarācija par suverenitāti, tātad tas apstiprināja valsts ārpusbloku statusu.
Tiesiskā pārmantojamība saglabājās arī līdz ar 1996. gadā pieņemto pirmo Ukrainas Konstitūciju, kas atsaucas uz Neatkarības aktu.
"Galu galā visi galvenie dokumenti, uz kā balstās Ukrainas valsts dibināšana un pastāvēšana, pamatoti ar 1990. gada Ukrainas Suverenitātes deklarāciju, kas aizliedz valstij iestāties jebkādās militārās savienībās. Tā kā NATO ir militāra un politiska savienība, iestāties tajā ir aizliegts," secināja portāls.
Žurnālisti uzsvēra, ka pat pēc grozījumiem valsts pamatlikumā 2019. gadā, kad Konstitūcijas tekstā par valsts stratēģisko kursu tika nosaukta pilnvērtīga dalība NATO, no dokumenta nepazuda atsauce uz 1991. gadā parakstīto dokumentu par neatkarību.
2014. gada decembrī Ukrainas parlaments iekļāva grozījumus divos likumos, atsakoties no valsts ārpusbloka statusa. 2019. gada februārī parlaments pieņēma grozījumus Konstitūcijā, nostiprinot Kijevas kursu uz ES un NATO. Ukraina ir jau sestā valsts, kas saņēmusi alianses partnera statusu ar paplašinātām iespējām.