RĪGA, 25. decembris – Sputnik. Igaunijas "Valsts aizsardzības attīstības plāns līdz 2031. gadam" paredz artilērijas attīstību, veidojot zalves uguns raķešu sistēmu vienības saformēšanu, vēsta Sputnik Meedia.
Paredzēta arī personālsastāva audzēšana kara laikā, vienību aizsardzības uzlabošana, prettanku potenciāla stiprināšana un 2. kājnieku brigādes iespēju paplašināšana apšaudē no slēgtām pozīcijām, stāsta ERR.
Igaunijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka valsts Aizsardzības spēku struktūrā parādījusies zalves uguns raķešu sistēmu vienība ar reģionālo darbības rādiusu.
Iepriekš līdzīgu bruņojumu, Igaunijā pielietoja sabiedrotie mācībās "Swift Response 2021", "Rail Gunner Rush 2021" un "Sabre Strike 2016". Tagad to plānots iepirkt Aizsardzības spēku vajadzībām.
Viena no NATO izplatītākajām zalves uguns sistēmām ir M270, tās palaisto raķešu maksimālais darbības rādiuss sasniedz 300 kilometrus.
AM paziņojumā atzīmēts, ka raķešu sistēma ļauj uzbrukt īpaši svarīgiem mērķiem lielā attālumā. "Sistēma tiek izmantota tādās taktiskajās situācijās, kā "šauj un pārvietojies", lai izvairītos no atbildes trieciena. Cita starpā sistēma izmanto precīzos tālās darbības lādiņus," teikts paziņojumā.
Vienlaikus Igaunija pievērš uzmanību stratēģiskajai un taktiskajai izlūkošanai, saformējot izlūku bataljonus brigāžu sastāvā. Jūras kara potenciāla aspektā bruņojumā tiks pieņemtas pretkuģu raķetes un jūras mīnas.
Aizsardzības ministrs Kalle Lānets pastāstīja, ka jaunajam valsts aizsardzības attīstības ilgtermiņa plānam ir liela nozīme pašreizējos drošības apstākļos.
"Ņemot vērā pašreizējo hibrīdkrīzi, mums jāpatur prātā, ka tās apstākļos liela nozīme ir arī konvencionālajām militārajām iespējām," paziņoja ministrs un piebilda, ka tuvākajos gados Igaunijai jāpieliek lielas pūles aizsardzības stiprināšanai gan patstāvīgi, gan sadarbībā ar sabiedrotajiem.
2021. gada 9. decembrī valdība apstiprināja "Valsts aizsardzības attīstības plānu līdz 2031. gadam", kura mērķis ir nospraust aizsardzības potenciāla attīstības metodes un iespējas, lai nodrošinātu pretinieka savaldīšanu un iespējas reaģēt uz iespējamo agresiju.
Rekordliels militārais finansējums
Iepriekš Sputnik Meedia pastāstīja, ka valsts nākamā gada budžetā iekļauti iepriekš neredzēti izdevumi aizsardzības vajadzībām.
Saskaņā ar 2022. gada valsts budžeta datiem, ienākumi sastāda 13,132 miljardus, izdevumi – 13,633 miljardi eiro. Budžetā iekļautas investīcijas 724 miljonu eiro apmērā. Starp izdevumu sadaļām īpaši izceļas ieguldījumi militārajām vajadzībām.
AM saņems 750 miljonus eiro – par 104 miljoniem vairāk nekā pērn. Tāds armijas finansējums – vairāk nekā 2,3% no IKP – ir rekordliels visā Igaunijas valsts vēsturē.
Igaunijas premjerministra Kaja Kallasa novērtēja, ka tādi izdevumi militārām vajadzībām ir attaisnoti, jo demonstrē sabiedrotajiem un ienaidniekiem Igaunijas nopietno pieeju drošības jautājumiem.
Tallinas bažas NATO uztver saprotoši un ar katru gadu paplašina militāro klātbūtni valstī. Savukārt uz Maskavas bažām par alianses augošo spēku pie Krievijas robežām bloks tradicionāli nereaģē.
Tāpat NATO izveidojies ieradums aizbildināt savas Krievijai atklāti naidīgās darbības ar nepieciešamību savaldīt "Krievijas agresiju".
Maskava ne vienu vien reizi jau norādījusi, ka šādi aizbildinoties, NATO faktiski pietuvinājusi savas militārās bāzes pie pašām Krievijas robežām. Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus.