RĪGA, 21. decembris - Sputnik. Krievija noteikti ir gatava pielietot spēku, lai aizsargātu savas "sarkanās līnijas", intervijā raidorganizācijai BBC paziņoja starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija sedogņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs.
"Noteikti. Jo Krievijai tas ir dzīvības un nāves jautājums," citē Kiseļovu RIA Novosti.
Maskava aicina Rietumus neradīt draudus, citādi visi pārvērtīsies par radioaktīviem pelniem.
"Ja būs runa par Ukrainas iestāšanos NATO vai Ukrainas teritorijas militāro apgūšanu, mūsu pistoles stobrs būs pie ASV deniņiem. Militāri tehniskās iespējas mums ir, Krievijai ir labākais bruņojums pasaulē, hiperskaņas... Ar tādu pašu tuvošanās laiku, kāds būs amerikāņu vai britu bruņojumam no Ukrainas teritorijas līdz Maskavai, līdz Krievijas teritorijai. Tā būs Karību krīzes situācija, tikai tagad - ar citādu lidojuma laiku," skaidroja Kiseļovs.
Viņš atzīmēja, ka tā būs Rietumu izvēle - Krievijā neko tādu nevēlas. Kiseļovs aicināja Rietumus nenovest situāciju tiktāl, kad lādiņu lidojuma laiks līdz Krievijai saruks līdz četrām minūtēm.
"Valstīm ir paveicies vai nav paveicies atrasties blakus Krievijai, taču tāda ir vēsturiska realitāte, tās nekur nepārvāksies... Tieši tāpat mēs varam teikt, ka Meksikai ir paveicies vai nav paveicies atrasties blakus ASV... Taču būtu labi, ja mēs tomēr līdzsvarotu intereses un nenovestu tiktāl, līdz lādiņu lidojuma laiks līdz Krievijai saruks līdz četrām minūtēm," uzsvēra Kiseļovs.
Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens decembra sākumā pārrunāja situāciju. Vēlāk Baltais nams ziņoja, ka saruna gaitā Baidens pauda bažas par situācijas saasināšanos ap Ukrainu un aicināja pie diplomātiskā noregulējuma. Krievijas prezidents informēja kolēģi par to, ka Kijeva nepilda Minskas protokolus un sabotē vienošanās, kā arī ievelk garumā pārrunu procesu kontaktu grupas ietvaros. Tāpat Putins vērsa Baidena uzmanību tam, ka tieši NATO veic bīstamus Ukrainas teritorijas militārās apgūšanas mēģinājumus un palielina savu klātbūtni pie Krievijas robežas.
Sarunā ar Baidenu Putins iezīmēja "sarkanās līnijas" – NATO tālāka virzība uz austrumiem un uzbrukuma bruņojuma dislokācija Ukrainā un citās valstīs, kas robežojas ar Krieviju.
Pagājušajā nedēļā Ārlietu ministrija publicēja atbilstošos līgumu projektus ar NATO un ASV. Dokumenti izslēdz NATO tālāku paplašināšanos uz austrumiem un Ukrainas iestāšanos aliansē, militārā kontingenta un bruņojuma tālāku izvēršanu ārpus valstīm, kurā tā bija 1997. gada maijā, kā arī atteikšanos no jebkādas NATO militārās darbības Ukrainā, Austrumeiropā, Aizkaukāzā un Centrālāzijā. Bloks apstiprināja, ka saņēmis Krievijas ierosinājumu, un uzsvēra, ka ņems vērā arī Kijevas valdības viedokli. Dokumenti jau nodoti Vašingtonai un tās sabiedrotajiem.
Kā atzīmēja Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, ja NATO un ASV nereaģēs uz Krievijas drošības garantiju pieprasījumu, tas var novest pie jaunā konfrontācijas viļņa.