Atvērto debesu līguma sabrukums – ASV iniciatīva ar bīstamām sekām

Iepriekš Vašingtona vienpusējā kārtībā izstājās no "neērtajiem" līgumiem par pretraķešu aizsardzību, kā arī vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm. Par nākamo "upuri", iespējams, kļūs Līgums par kosmosu, kas aizliedz masu iznīcības bruņojuma dislokāciju kosmiskajā telpā (ASV Gaisa spēku kosmiskā kuģa X-37 ilgstošās komiskās misijas vēl aizvien ir absolūti aizslepenotas). Cīņā par Amerikas gaišo nākotni Pentagonam vajadzīgas brīvas rokas – tā ir globālā stratēģiskā prioritāte. Eiropas drošības sistēmu var ignorēt.

ADL (noslēgts 1992. gada 24. martā Helsinkos, stājies spēkā 2002. gada 1. janvārī) pieļāva zināmus ārvalstu lidaparātu reisus ar speciālu fotografēšanas aparatūru 34 EDSO valstu gaisa telpā, ieskaitot ASV un Kanādu. Militārās darbības ikgadējās kvotas ASV un Baltkrievijas un Krievijas grupai sasniedza līdz 42 lidojumus dažādu valstu debesīs. Vācijai, Kanādai, Francijai, Lielbritānijai, Itālijai, Turcijai un Ukrainai bija dota atļauja 12 lidojumiem. Informācija nonāca visiem dalībniekiem pieejamā datu bāzē.

Nevajag pārspīlēt ADL nozīmi no militārās izlūkošanas viedokļa. Krievijas, Ķīnas, NATO valstu modernie militārie kosmiskie aparāti pastāvīgi "karājas" virs potenciālā pretinieka teritorijas, tātad pastāv iespējas savākt daudz lielāku operatīvās informācijas apjomu plašā elektromagnētiskā izstarojuma spektrā. Tomēr ar Krievijas aktīvu dalību izstrādātais līgms bija svarīgs militāri politiskais uzticības un atklātības simbols, zināms pamats vēsturiskajam optimismam.

Tāpēc Kremlis 2020. gada 22. novembrī pauda neliekuļotu nožēlu par Vašingtonas izstāšanos no ADL ar izdomātu ieganstu – Krievija nepildot kaut kādus līguma punktus (piemēram, aizliegums amerikāņu lidmašīnu lidojumiem gar Krievijas robežām neatkarīgās Abhāzijas un Dienvidosetijas tuvumā). Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzīmēja, ka bez ASV līgums vairs nav dzīvotspējīgs. Maskavai ir absolūti nepieļaujama pazemojošā situācija, kurā ADL palikušās NATO valstis varētu sniegt Pentagonam "kopīgo informāciju" par Krievijas un tās tuvāko sabiedroto militāro darbību.

Iepriekš Vašingtona pirmā izvirzīja ideju par savstarpējiem teitorijas aplidojumiem (izlūkošana "atklātības politikas" paspārnē), pēc tam iniviēja līguma digitālo pāreju (zinātniski tehniskā pārākuma īstenošana). Militāro objektu pavēršana "partneru" aerofotogrāfijām Krievijas teritorijā bija smags lēmums. taču, kad Krievija pilnveidoja digitālo novēršanas aparatūru savām "atvērto debesu" lidmašīnām, ASV sāka radīt "bezlidojumu zonas" un citus šķēršļus.

Iepriekš Valsts departaments apgalvoja, ka ADL ietvaros saņemtos uzņēmumus Krievija izmanto "jaunās agresīvās doktrīnas interesēs triecieniem pa vitāli svarīgu infrasruktūru ASV un Eiropā ar precīzo konvencionālo lādiņu palīdzību". It kā Krievijai nebūtu militāri kosmisko aparātu orbītā.

ADL vēsturē pārsteidz ASV un NATO pastāvīgie mēģinājumi saņemt vienpusējas priekšrocības, kā arī nekaunīgā faktu sagrozīšana un atklāti meli, centieni novelt vainu uz cita pleciem. Vienlaikus aiz amerikāņu pārmetumiem "nedemokrātiskajai" Krievijai un Ķīnai vērojama tieksme saglabāt augsto patēriņa līmeni ASV uz citu valstu rēķina.

Vašingtonas izstāšanās no PRA līguma, INF un ADL ataino vispārējo stratēģiju. "Mākoņa, daudzdomēnu" scenāriju tālākai attīstībai Eiropas un Klusā okeāna karadarbības teātrī Pentagonam jāpārvar līgumos paredzētie ierobežojumi no raķešu (ieskaitot perspektīvo hiperskaņas bruņojumu) tipa, darbības rādiusa, dislokācijas ģeogrāfijas viedokļa.

Atsevišķā doktrīna par ASV Gaisa kara spēku pielietošanu definēta kā "proaktīva un reaktīva manevra operatīvā shēma dzīvotspējas palielināšanai, vienlaikus ģenerējot militāro spēku visā integrētās savaldīšanas kontinuumā", taču tas nozīmē vienīgi gatavošanos karam ar Krieviju un Ķīnu.

Pentagona neveiklās darbības var kaitēt ASV sabiedrotajiem Eiropā un Āzijā, taču ir neiespējami īstenot globālu politiku bez blakus zaudējumiem. Vai Eiropā to aptver?

"Atlantistu" nesenajā konferencē Berlīnē (23. novembrī) notika vērā ņemams dialogs par ADL.

- Viens no svarīgiem Austrumu un Rietumu sadarbības instrumentiem bija ADL, kas diemžēl lauzts. Vai NATO ir gatava no jauna izgudrot to vai atgriezsties pie šī līguma? Vai jūs esat gatavi dialogam ar Krieviju, lai atgrieztos pie šī ļoti svarīgā instrumenta?

- NATO strādā pie bruņojuma kontroles, ieskaitot ADL, taču esam novērojuši dažas problēma ar tā ievērošanu no Krievijas puses. Mēs nožēlojam Krievijas lēmumu, taču esam gatavi runāt, esam gatavi dialogam. Manās acīs dialogs par bruņojuma kontroli nav vājuma pazīme... Mēs esam par sevi pārliecināti, mēs esam stipri, mēs esam vienoti, tāpēc mēs nekad nebaidāmies runāt ar Krieviju.

Jautājums bija precīzs, atbilde – miglaina. Līguma tālākais liktenis ir skumjš.

Stoltenbergs nepārprotami krāpjas, saprotot, ka ADL lauza Vašingtona savu interešu dēļ. Neskatoties uz Vācijas un citu ES valstu protestiem, ASV nebija vajadzīga demokrātiska diskusija. Tālākajā Rietumu un Austrumu dialogā vai konfrontācijā Ziemeļatlantijas aliansei ir ierobežota brīvības pakāpe. Līgumu sistēma vairs neierobežo. Eiropiešu viedoklim nav nozīmes.

Domāju, Pentagona vidēja darbības rādiusa hiperskaņas raķetes nav dislocētas Eiropā tikai tāpēc, ka pagaidām tas nelido pat izmēģinājumos.

Nesen Krievijas BS Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs paziņoja: "Vidēja un maza darbības rādiusa raķešu dislokācija Eiropā, kā arī Āzijas un Klusā okeāna reģionā nopietni kaitē reģionālajai un globālajai drošībai. Tāpēc mūsu ierosinājums par tādu raķešu izvēršanas abpusēju moratoriju vēl aizvien ir spēkā."

ADL jau ir pagātnē, taču vakar Krievijas ĀM publicēja līguma projektus ar ASV un NATO par drošības garantijām. Ja "partnerus" neapmierinās Maskavas ierosinājumi deeskalācijas jautājumā, nepārliecinās "jauno drošības pārvaldi", tad pasauli glābs krievu ieroču skaistums.

Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko