Latvijā

Nauda un prestižs: kā piesaistīt skolotājus

Salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvija ir spiesta pastāvīgi mazināt prasības pret skolotāja profesiju.
Sputnik
RĪGA, 13. decembris — Sputnik. Pedagogu trūkuma problēmu būtu iespējams atrisināt līdzsvarojot slodzi, palielinot algu un ceļot profesijas prestižu, - šādu viedokli pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga intervijā Latvijas Radio.
Latvijā
Nevakcinēta skolotāja lēmusi "tālmācībām" 25 klases
Pedagogu trūkums jau vismaz desmit gadus ir ļoti aktuāla problēma Latvijā, bet pēdējos mēnešos situācija vēl pasliktinājusies, ņemot vērā obligāto vakcināciju Covid-19 profilaksei. Jau līdz 15. novembrim, kad stājās spēkā obligātās vakcinācijas prasība, skolās valstī trūka apmēram 600 pedagogi. Kopš tā laika darbu skolās zaudējuši vēl vairāk nekā 600 skolotāji.
Vanaga atzīmēja, ka arodbiedrība izskata gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pedagogu trūkuma problēmas. Piemēram, viņa atklāja, ka skolotāji bez sertifikāta var strādāt attālināti, taču tas vēl jāapspriež. Bez tam atlikušajiem pedagogiem ir liela daļa tā saucamo kontaktstundu, bet pārslodze noved pie "izdegšanas".
Viņa uzsvēra, ka kadru trūkuma dēļ valstī ir "populāri īstermiņa risinājumi" un konstatēja, ka pēdējā laikā nozarē vērojams pagrimums, bet neatrisināti jautājumi tikai krājas.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela LTV programmā "Rīta panorāma" atzīmēja, ka salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvija ir spiesta pastāvīgi samazināt prasības pedagoga profesijai. Tas lielā mērā saistīts ar speciālistu deficītu, tātad nav iespējams izvirzīt augstākas prasības profesijas saņemšanai.
Latvijā
Darbs "kaujas lauka" apstākļos: skolas cīnās par pedagogiem
Piemēram, kaimiņvalstīs – Somijā un Igaunijā skolotājiem vajadzīga maģistra pakāpe, tātad pasniedzēju amatu ieņem īsti profesionāļi, atzīmēja dekāne. Vajadzīgs atbilstošs pedagoga darba atalgojums, taču cīņā ar skolotāju trūkumu, uzskata Daniela, prestižs ir svarīgāks.
Skolotāju algas Latvijā ir vienas no zemākajām starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīm. Pēc ESAO datiem, 2019. gadā 39% sākumskolu skolotāju Latvijā bija vecāki par 50 gadiem.
2020. gada pavasarī darbu sāka pilotprojekts "Mācītspēks", kura īstenošanā piedalījās trīs universitātes – Latvijas, Liepājas un Daugavpils. Tā uzdevums bija piesaistīt skolotāja darbam speciālistus ar izglītību un praktisko pieredzi kādā jomā un palīdzēt viņiem saņemt darbam skolā nepieciešamo izglītību un praktiskās iemaņas.