RĪGA, 6. decembris – Sputnik. Migranti, kas ieradušies pie Baltkrievijas un Eiropas Savienības robežas, var lūgt patvērumu tikai Polijā, Latvijā un Lietuvā vai pašā Baltkrievijā, taču ne ES trešajās valstīs, informēja Eiropeiskā dzīvesveida veicināšanas komisārs Margaritis Shins preses konferencē Briselē.
Labi zināms, ka pie Baltkrievijas un Polijas robežas sabraukušo Tuvo Austrumu valstu izcelsmes migrantu gala mērķis nebūt nav Polija vai Baltijas valstis. Daudzi no viņiem atklāti stāsta, ka cer nokļūt Vācijā. Taču uz žurnālistu jautājumu par to, vai migranti var pie robežas lūgt patvērumu citās ES valstīs, Shins atbildēja noliedzoši.
"Ja viņi nepieprasa patvērumu vienā no trim valstīm, viņi var palūgt patvērumu arī pašā Baltkrievijā, jo Baltkrievija ir pievienojusies Ženēvas konvencijai (par bēgļu statusu – red.) Vai viņi var doties mājās," paskaidroja Shins.
Eiropas Komisijas viceprezidente Ilva Johansone paskaidroja, ka migrantiem, kas nelikumīgi iekļuvuši ES teritorijā, nav tiesību izvēlēties valsti, kurā palūgt patvērumu.
"Ja jūs esat nelikumīgi ieradušies ES teritorijā un nevēlaties pieprasīt patvērumu (ierašanās valstī – red.), jums var pieprasīt izbraukt," viņa uzsvēra.
Pie tam Johansone atzīmēja, ka šim noteikumam ir savi izņēmumi, kad iebraukušais migrants izraidīšanas gadījumā var dzimtenē saskarties ar problēmām.
"Tas attiecas uz tiem, piemēram, kuri atgriežoties var saskarties ar problēmām dzimtenē, piemēram, uz baltkrievu opozicionāriem. Proti, tie ir individuāli gadījumi, visiem pārējiem noteikums ir tāds, ka jums nav tiesību izvēlēties, kur pieprasīt patvērumu, ja esat nelikumīgi ieradušies ES," viņa uzsvēra.
1990. gadā pieņemtā Dublinas konvencija par bēgļa statusu paredz, ka ES loceklis ir atbildīgs par patvēruma lūdzēju iesniegumu izskatīšanu, kas meklē starptautisko aizsardzību saskaņā ar Ženēvas konvenciju un ES direktīvu par atlases procesu.
Reglamenta mērķis ir ātri noteikt dalībvalsti, kas ir atbildīga par patvēruma sniegšanas pieteikuma izskatīšanu un paredz patvēruma lūdzēja nodošanu šai noteiktajai valstij. Lielākoties atbildīga ir dalībvalsts, caur kuru patvēruma lūdzējs pirmo reizi iebraucis ES.
Iepriekšējās migrācijas krīzes laikā 2015. gadā Dublinas reglaments nozīmēja, ka lielākajai daļai bēgļu bija jāpaliek Grieķijā un Itālijā, kur viņi nonāca, kad bija šķērsojuši Vidusjūru. Tomēr galu galā lielāko daļu bēgļu uzņēma Vācija.
Vasarā pie Baltkrievijas robežas ar Poliju un Baltijas valstīm pastiprinājās bēgļu plūsma no Tuvajiem Austrumiem, kuri vēlas nonākt Rietumeiropā. Novembrī situācija saasinājās. Vairāki tūkstoši cilvēku metās uz robežu pusi un iekārtoja nometni. Viņi vairākkārt mēģinājuši pārraut robežu, bet Polijas varasiestāžu darbinieki viņus aizkavēja. Minska un Brisele pārmet viena otrai krīzi.
Baltkrievija jau vairākkārt paziņojusi, ka migrantu uzbrukumus stimulē "bezizejas stāvoklis, kādā viņi nonākuši, jo nav legālu iespēju iesniegt lūgumu par patvēruma saņemšanu ES". Valsts robežsardzes komiteja informēja, ka Polijas karavīri padzen cilvēkus ar asaru gāzi, spridzekļu imitatoriem un citiem speciālajiem līdzekļiem. Polija apgalvoja, ka spēku pielieto paši nelegāļi: pūlis apmētājis karavīrus ar akmeņiem.
Baltkrievijas valdība sagatavoja bēgļiem netālo transporta loģistikas centru. Pēc nesekmīgiem mēģinājumiem nokļūt Eiropā daži migranti atgriežas dzimtenē.
ES Augstais komisārs ārpolitikas un drošības jautājumos Žuzeps Borels žurnālistiem paziņoja, ka migrācijas krīzi uz Polijas un Baltkrievijas robežas esot mākslīgi radījusi Minska. Viņaprāt, vajagot apturēt migrantu mākslīgo kustību un nogādāt viņus mājās, pielietojot pārliecināšanas un diplomātijas pasākumus. Baltkrievija visas apsūdzības noliedz.