Divu VIP-menedžeru no ES (Urzula fon der Leiena) un NATO (Jensa Stoltenbergs) vizīti Lietuvā nevar nosaukt par iepriecinošu. Izputēja visas cerības uz to, ka Eiropa finansiāli atbalstīs mūsu megaobjekta – nepārkāpjamās sienas uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas — būvdarbus, raksta Vladimirs Matvejevs Sputnik Lietuva vietnē.
Valdība sarūpējusi tik skaistu Lielā Lietuvas mūra projektu 150 miljonu eiro vērtībā, taču atbilde grauj visus sapņus.
"Lietuva jau ir saņēmusi 37 miljonus eiro ārkārtas atbalsta veidā. Tomēr, kā jau iepriekš šonedēļ esmu ziņojusi, mēs trīskāršojam ES piešķirtos līdzekļus Lietuvas, Polijas un Latvijas robežas aizsardzībai līdz 200 miljoniem eiro šajā un nākamajā gadā," paziņoja Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena preses konferencē Viļņā.
Lietuva četru tūkstošu pāri robežai ieplūdušo migrantu uzturēšanai vien grasījās iztērēt teju divus miljardus, bet te dod 200 miljonus eiro trijām (!) valstīm – tur jau kaķim jāsmejas!
Un vēl Eiropas valdības vadītāja nepatīkami pārsteidza ar to, ka pat šo nožēlojamo nabagdāvanu nedrīkst izmantot nožogojuma būvei, tikai "ES robežu tehniskajam un kadru atbalstam". Kas slēpjas aiz šī formulējuma? Uzdrošināsimies pieņemt: Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras Frontex darbinieku atalgojumam un degvielai viņu transportam. Lietuviešu ierēdņiem, kuri tik ļoti cerēja uz "sviestmaizi", nāksies apetīti pieklusināt.
Par laimi, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pret Lietuvu izturējās daudz labvēlīgāk. Solīja, ka Ziemeļatlantijas alianse neatstās Lietuvu vienatnē, ja "ordas no austrumiem" metīsies pāri robežai, un ne tikai Lietuvas robežai.
"Mēs esam gatavi aizsargāt visus sabiedrotos. Mēs turpināsim sniegt politisku un praktisku atbalstu mūsu partnerei Ukrainai," sacīja Stoltenbergs.
Tādējādi alianses vadītājs atklāja, autora ieskatā, galveno vizītes mērķi Lietuvā un pārējās Baltijas valstīs. NATO atklāti gatavojas konflikta eskalācijai Donbasā un aicina visus alianses locekļus ar savu karavīru mugurām piesegt Ukrainas armijas provokācijas, ja tām sekos stingra atbilde. Piemēram, Lietuvas Aizsardzības ministrija nolēmusi piedalīties šajā NATO avantūrā – nosūtīt līdz 60 Lietuvas karavīru palīgā Ukrainas armijai.
Kā zināms, savus karavīrus Ukrainai jau nosūtījusi Kanāda, Lielbritānija, Zviedrija. Tātad NATO stratēģi liek noprast: "agresijas" gadījumā neatzītās Doņeckas un Luganskas tautas republikas un... Krievija saskarsies ar NATO. Bet pat viena vienīga alianses karavīra nāve varētu novest pie trešā pasaules kara.
Jāatgādina, ka 2008. gadā prezidenta Mihaila Saakašvili provokācija Dienvidosetijā un Abhāzijā izgāzusies tieši tāpēc, ka Gruzijā uz saskarsmes līnijas nebija neviena NATO karavīra. Tolaik Krievijas miernešu tanki dažu stundu laikā nonāca līdz Tbilisi apkaimei. NATO izdarījusi zināmus secinājumus no tālaika provokācijas un izšķīrusies par preventīvu manevru. Tagad tā pieprasa solidaritāti no saviem dalībniekiem.
"Mūsu partneru atbalsts nerada draudus Krievijai, tas palīdz aizstāvēties no agresijas," Viļņā liekuļoja Jenss Stoltenbergs.
Tādējādi NATO vadītājs piešķīra neierobežotas tiesības ukraiņu provokatoriem. Protams, viņi tās izmanto. Nesen kāds Ukrainas telekanāls jau demonstrēja kadrus, kuros Ukrainas armijas karavīri no 152 mm haubicēm apšauda neatzīto republiku teritorijas. Pirms kāda laika ukraiņi pat atklāti lielījās ar Turcijas bezpilota aparātu "Bayraktar" un amerikāņu prettanku raķešu "Javelin" pielietošanu Donbasā.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim