Cūku skaits valstī strauji sarūk, nākas importēt no Krievijas un Polijas. Tikai piektā daļa speķa uz letes ir ražota pašu mājās. Jaunais gads sola tālāku cenu pieaugšanu un deficītu. Kā vainas dēļ pazudis ukraiņu iemīļotais produkts? Jautājumu portālā RIA Novosti izskata Nataļja Dembinska.
Gaļas šķirnes speķa vietā
Šoruden speķa cenas apsteigušas pat gaļu. Finanšu ministrijas dati rāda, ka novembra sākumā lielveikalos cena sasniegusi 200 grivnas (apmēram 6,50 eiro), tagad – 500 grivnas (apmēram 16,50 eiro). salīdzinājumam: cūkgaļa maksā 120 – 150 grivnas (apmēram 3,90 - 4,95 eiro), liellopa gaļa – 160 – 180 (apmēram 5,30 – 5,90 eiro).
Tās ir deficīta sekas. Tagad ir neizdevīgi turēt speķa šķirņu cūkas (tās pārsvarā tur nelielas fermeru saimniecības) – izdevumu ir pārāk daudz. Pēc Ukrainas Lopkopju asociācijas datiem, labības un proteīnu grupas barības cena pieaugusi par 20-40%. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija norāda uz sliktu ražu. Citi acīmredzami iemesli: eksporta ierobežojumi, energonesēju cenu pieaugums, problēmas ar mēslojumu, slēgtas robežas.
Dārgi izmaksā veterināra palīdzība, arī elektrības tarifi nevienu nepriecē. Kopumā saimniecības izdevumi palielinājušies par ceturto daļu. Iepirkuma cenas tos nekompensē. Tāpēc gan fermeri, gan lielie ražotāji izvēlas gaļas šķirnes – tā ir vienkāršāk un ienesīgāk.
"Speķis ir nišas produkts, pārsvarā nāk no piemājas iecirkņiem vai nelielām fermām, kas audzē speciālas šķirnes cūkas. Lielāko daļu Ukrainā patlaban ražo rūpnieciskās saimniecības, kas audzē gaļas šķirņu cūkas," vietējiem medijiem paskaidroja asociācijā "Ukrainas cūkkopji".
Lopkopība pagrimst
2019. gadā Ukrainā plosījās Āfrikas cūku mēris, atlikuši apmēram seši miljoni cūku. 2014. gadā bija astoņi miljoni, 1990. gadā – divdesmit.
Situācija neuzlabojas. 2021. gada pirmajā pusē privātās saimniecības zaudēja 8,5% cūku kopskaita – 224 tūkstošus. Prognozēts, ka kopumā tiks zaudēts miljons. Novērotāji uzskata, ka tuvākajā laikā tirgū nekas nemainīsies – tādu iespēju nedod sarežģītie ekonomiskie apstākļi.
Pie tam, apgalvo nozares pārstāvji, iepriekšminētās cenas nav augstākās iespējamās. Gaidāmi Jaunā gada svētki, augsts pieprasījuma pieaugums, un apetīte augs ne tikai pircējiem – arī pārdevējiem. Atliek vien cerēt uz importu.
Šī gada deviņu mēnešu laikā Ukrainā saražoti 6,5 tūkstoši tonnu speķa, importēti – 25. No šī apjoma gandrīz 14 tūkstoši tonnu – no Polijas. Vietējo produktu apjoms veikalos nepārsniedz 20%. Spriežot pēc visa, importētā produkcija turpinās izspiest vietējo.
Septembrī bijušais valsts premjerministrs Nikolajs Azarovs neslēpa pārsteigumu: "Iedomājieties vien, pie mums sākuši importēt speķi." Poļu preces ieplūda jau pērn: tur cūkgaļas pašizmaksa sarukusi par 20%, Ukrainā – pieaugusi par 25%. Pie tam gaļas nodevas no ES – 0%. Oktobrī kilograms importētas cūkgaļas maksāja 1,72 dolārus – trīsarpus reizes lētāk nekā ukraiņu vietējā produkcija.
"Tātad mēs ēdam speķi no Šveices, Holandes un Polijas, jo ir vienkārši neizdevīgi nodarboties ar lopkopību Ukrainā: kļūst dārgāka labība, barība, aug tarifi, transportēšanas izmaksas. Visi šie faktori iznīcina to, ar ko mēs agrāk lepojāmies," bija sašutis ukraiņu opozicionārs Jevgēņijs Murajevs.
Cūkgaļa un gurķi
Interesanti, ka pats lepnuma objekts pārsvarā ir Krievijas produkts. 2020. gadā valsts iekļāvās starp pieciem lielākajiem cūkgaļas ražotājiem ar 4,276 miljoniem tonnu kautsvara. Eksports pieaudzis par 80%.
Saskaņā ar "Agroeksport" datiem, 2020. gadā Ukraina ieņēma trešo vietu Krievijas cūkgaļas importētāju vidū, piekāpās vien Ķīnai un Vjetnamai. Iepirkumu kopsumma – 108 miljoni dolāru, 62% - cūkgaļa.
Šogad Ukraina ir jau otrais lielākais Krievijas cūkgaļas pircējs pēc Vjetnamas. Produktu pārsvarā piegādā bez lopiem palikušajiem speķa ražotājiem.
"Agresorvalsts" pārdod ukraiņiem ne tikai cūkgaļu, – arī sīpolus un kartupeļus. Pat svaigus gurķus. "Izrādījās, ka tie var konkurēt cenas ziņā ar Ukrainā audzētajiem, neskatoties uz importa nodevu 10% apmērā," atzīmēja specializētais portāls EastFruit. Vērā ņemams notikums, jo agrāk Krievija, gluži pretēji, bija viens no galvenajiem Ukrainā audzēto dārzeņu noieta tirgiem.
Interesanti, ka gurķu importu no Krievijas siltumnīcām audzē arī Polija, viens no lielākajiem dārzeņu ražotājiem reģionā. "2021. gada pirmo astoņu mēnešu laikā saņēmām 579 tonnas svaigu gurķu, bet 2020. gadā kopumā – 244 tonnas," norāda izdevums Warzywa, eksperts augļu un dārzeņu tirgus jautājumos.
Paši poļi nevar piegādāt savu produkciju Krievijas tirgū un cieš zaudējumus kontrsankciju dēļ. Savukārt ražotāji no Krievijas brīvi pārdod dārzeņus eiropiešiem un var droši ieņemt šo nišu.