ASV un to sabiedrotie, sadzinuši kuģu armādu Melnajā jūrā, izdzirdēja Krievijas prezidenta paziņojumu: atbildei uz NATO mācībām Maskava pieņēmusi lēmumu "nevairot spriedzi". Taču vārdi "nevairot spriedzi" nenozīmēja un nekad nav nozīmējuši "neatbildēt", atzīmēja Jeļena Karajeva radio Sputnik.
Dienu pēc Putina paziņojuma Krievijas karavīri notrieca vecu padomju satelītu "Celina D", kas atradās Zemes orbītā gandrīz 40 gadus. Objekta likvidācija noritēja nevainojami. Taču Krievijas solis izraisīja visīstāko histēriju Rietumos.
Toni uzdeva Francijas aizsardzības ministre Floransa Pārlija. "Kosmoss pieder visai cilvēcei, - viņa klāstīja. – Bet te nāk visādi un piegružo." Runa bija par "Celina D" atlūzām.
Arī NASA pauda neapmierinātību un bažas, ziņoja, ka tamlīdzīga rīcība, it īpaši laikā, kad SKS atrodas ekipāža, ir "nepieļaujama".
Jau ierastās liekulības labākajās tradīcijās ne Vašingtona, ne Parīze nepateica galveno – spriedelējot par "kosmiskajiem atkritumiem", kuru trešā daļa cēlusies Savienotajās Valstīs, viņi noklusēja, ka viņu neieplānotie militārie vingrinājumi Melnajā jūrā atbalsojušies kosmosā: sekmīgi likvidējot savu veco satelītu ar raķešu triecienu, Maskava lika saprast, ka tagad tās rīcībā ir līdzekļi, lai nepieciešamības gadījumā iznīcinātu arī jebkuru citu kosmisko militāro objektu, ja tas varēs apdraudēt vai apdraudēs valsti un tās pilsoņus.
Floransa Pārlija, Francijas aizsardzības ministre, jau pirms trim gadiem dusmojās, cik aktīvi Krievija strādā pie savas militāri kosmiskās programmas, un atkārtoja, ka viņas vadītā resora dati liecinot: Maskava ar satelīta "Luch-Olimp" palīdzību aktīvi "izspiego" analoģiskus Eiropas aparātus. Viņa pūlējās pārliecināt Elizejas pili un likumdevējus palielināt asignējumus militāri kosmiskās nozares attīstībai.
Pārliku sadzirdēja, taču rīkojās gluži pretēji – asignējumi kosmosam bija samazināti, tos samazināja tiktāl, ka francūži bija spiesti nodot Vācijai raķešu ražošanu (runa ir par "Arian 6"), jo koncernam "Arian Space" banāli izsīka nauda tālākam darbam.
Kopš brīža, kad Floransa Pārlija sprieda par nepieciešamību attīstīt kara kosmiskās tehnoloģijas, pagājuši trīs gadi. Rezultātā izveidota darba grupa un apsolīti trīs miljardi eiro pētījumiem.
Proti, konkrētu rezultātu nav. Vai nav gandrīz nemaz.
Vienlaikus franču prese ziņo, ka ES zaudē līdera vietu kosmosa pētījumos, gan civilajā, gan militārajā sfērā.
Spilgtākais piemērs – tas, kā Eiropa gliemeža ātrumā veido savu navigācijas sistēmu Galileo. Teorētiski tai vajadzēja sākt darbu 2014. gadā. Tagad, 2021. gadā funkcionē tikai atsevišķi tās segmenti. Visas funkcijas Galileo spēs iedarbināt tikai 2024. gadā.
Sistēma tiek izstrādāta jau kopš 1999. gada.
Krievijas raķešu sistēma, tā pati, ar ko notrieca "Celina D", bija iecerēta 2014. gadā.
Stratēģiskā pretinieka efektivitāte, precizitāte un izcilie rezultāti var radīt ne tikai neapmierinātību, bet arī skaudību. Vai tik pie NATO "vairoga" pieradušo politiķu sašutumā un neapmierinātībā neslēpās arī saprotama un gluži vienkārša skaudība?