RĪGA, 24. novembris — Sputnik. Latvijas valdība savos skaidrojumos Eiropas cilvēktiesību tiesai jautājumā par skolu reformu salīdzinājusi latviešu valodu ar miesassodiem, kas reiz tika pielietoti skolās Īrijā, pastāstīja juriste Elizabete Krivcova.
"Patrioti, palīgā! Valdība salīdzina latviešu valodu skolās ar miesassodu piemērošanu! Savos skaidrojumos ECT valdība pamatoja latviešu valodas lomu, salīdzinot to ar miesassodiem, kas reiz tika pielietoti skolās Īrijā. Paskaidrojiet, kā kaut ko tādu var uzrakstīt cilvēki, kas mīl latviešu valodu un vēl to labāko mūsu bērniem?
Kādus rezultātus var gaidīt no izglītības sistēmas, ja tās uzdevumi aprobežojas ar latviešu valodas apgūšanu? Kāpēc valdības konsultantu vidū nav neviena, kas vismaz ieskatītos izglītības standartos un pastāstītu, ka mērķi, uzdevumi un metodes – tas nav viens un tas pats?
Varbūt visiem šiem konsultantiem uzdot vienu dienu nedēļā nostrādāt par latviešu valodas skolotājiem? Labuma būs vairāk – gan latviešu valodai, gan skolai," Krivcova vēstīja savā lapā Facebook.
Juriste publicēja fragmentus no valdības atbildes uz ECT jautājumiem, kas nosūtīta tiesas procesa ietvaros saskaņā ar bērnu vecāku prasībām, kuri nepiekrīt krievvalodīgo skolu likvidācijai Latvijā.
Cita starpā valdība klāstīja: "Tieši tāpat kā miesassodi lietā "Kempbels un citi pret Lielbritāniju" tika atzīti par izglītības procesa sastāvdaļu, mācību valoda Latvijā patiesībā ir procesa daļa, lai arī varētu rasties iespaids, ka tā ir viens no skolas iekšējās administrēšanas elementiem, un ar tās starpniecību gan privātās, gan valsts skolas panāk mērķi, kuru dēļ radītas – nodrošināt bērniem valsts atzītu un atestētu izglītību." Tāpat valdības atbildē ECT norādīts, ka pasniegšanas valoda Latvijā ir ne tikai mācību līdzeklis, bet arī "mācību mērķis un standarts".
Apstiprinātie Izglītības likuma grozījumi paredz, ka no 2021. gada mācības vidusskolās notiek tikai latviešu valodā, pamatskolās tajā pasniegs 80% priekšmetu, sākumskolā – 50%. Piedevām no pērnā gada 1. septembra latviešu valoda ir vadošā visās pirmsskolas izglītības iestādēs, un tas būtiski ierobežo krievu bērnu iespējas saņemt izglītību dzimtajā valodā.
Daudzi vecāki nebija mierā ar bērnu likteni un nolēma cīnīties pret reformu ar prasībām ECT. Uz Strasbūru tika nosūtīts vairāk nekā pusotrs simts triju tipu prasību: pret reformu bērnudārzos, privātskolās un valsts skolās.
Martā ECT uzdeva Latvijas valdībai jautājumus prasību kontekstā.
Piemēram:
1. Vai tiek garantētas tiesības turpināt jau sākto izglītību citās valodās, izņemot valsts valodu?
2. Vai krievu valodas lietojuma ierobežojumi apspiež pašu izglītības tiesību būtību vai mazina tās efektivitāti?
3. Vai skartas tiesības uz cieņu pret privāto un ģimenes dzīvi?
4. Vai ierobežojumi bija paredzami, vai tiem bija leģitīms mērķis un vai bija samērojami mērķi?
5. Vai valsts ir līdzsvarojusi dažādu grupu intereses.
Līdz 8. jūlijam Latvijas valdība sagatavoja atbildi uz 97 lappusēm. Elizabete Krivcova savā publikācijā sniedza fragmentu no valdības argumentu īsa izklāsta.