RĪGA, 22. novembris — Sputnik. Kopš augusta, kad Irākas iedzīvotājiem parādījās iespēja saņemt vīzu, tūkstošiem irākiešu ieceļojuši Baltkrievijā. Irākas varas iestādes mēģina rast risinājumus šai problēmai: tika atcelti tieši lidojumi uz Minsku, slēgts Baltkrievijas konsulāts Erbīlā un vēstniecība Bagdādē, nosūtītas lidmašīnas Baltkrievijas mežos iestrēgušo līdzpilsoņu evakuēšanai. Tomēr daudzi irākieši joprojām cenšas iekļūt Eiropā, raksta Svenska Dagbladet. Pilnu raksta tulkojumu lasiet InoSMI vietnē.
Ziāds ienāk tūrisma aģentūrā Bagdādē.
"Vai jums ir tūres uz Baltkrieviju?" viņš jautā.
Vīrietis aiz letes skatās uz viņu ar aizdomām, tad sauc aģentūras direktoru — nelielu vīrieti brillēs.
"Vai gribat saņemt vīzu?" viņš vaicā.
Ziāds pamāj ar galvu. Direktors uzmanīgi skatās uz viņu un tad saka: "Sakārtosim".
Apmēram par 1300 dolāru daudzas Bagdādes tūrisma aģentūras ir gatavas noformēt vīzu nedēļas laikā.
"Mēs tās saņemam no citām valstīm, kur vēstniecības joprojām ir atvērtas," stāsta citas tūrisma aģentūrā darbiniece.
Ziāds jautā, vai viņam tiešām izdosies aizbraukt.
"Ja tu brauc no Irākas, tevi sūtīs atpakaļ, bet, ja izbrauksi no citas valsts, viņi tā nedarīs," skaidro pārdevējs-konsultants.
Piemēroto reisu skaits līdz Baltkrievijai strauji samazinās. Piektdien Turcija aizliedza Irākas, Sīrijas un Jemenas pilsoņiem iekāpt lidmašīnās, kas lido uz Baltkrieviju, arī no Apvienoto Arābu Emirātiem un Sīrijas viņiem vairs nav atļauts izlidot. Izeja tomēr ir.
"Ja vienas durvis aizveras, citas atveras. Mēs varam rezervēt jums lidojumu no citām valstīm, no kurām joprojām var aizlidot uz Minsku," saka tūrisma aģentūras darbinieks.
Aviobiļetes var maksāt līdz 2500 dolāru.
Irākas televīzijā rāda ziņas par to, kas notiek uz Baltkrievijas un Polijas robežas: cilvēkus, kuri cenšas iekurt ugunskurus pie dzeloņstiepļu nožogojuma, bērnu sejas — uz vienas kāds ir uzrakstījis: "Es salstu". Pēdējās divās nedēļās Polijā miruši vismaz deviņi migranti.
Par spīti tam daudzi joprojām vēlas doties uz turieni. Trīs Bagdādes tūrisma aģentūru darbinieki stāsta, ka katra no tām rīko 200 tūres uz Baltkrieviju nedēļā.
"Vai mēs joprojām varam nokļūt no Baltkrievijas uz Vāciju vai Zviedriju?" jautā Ziāds pa tālruni.
"Nekādu problēmu. Kad būsiet Minskā, sūtiet man savas koordinātes, un kāds atbrauks jums pakaļ," stāsta vīrietis.
Vaicāts, vai Ziāds neiestrēgs uz Polijas un Baltkrievijas robežas, tāpat ka viņa līdzpilsoņi, sarunu biedrs atbild, ka tie vienkārši nav spējuši pietiekami samaksāt.
"Es aizvedīšu jūs no viesnīcas līdz robežai. Tur būs jāpaiet pieci kilometri. Tad atbrauks mašīna un aizvedīs jūs uz Vāciju. Man ir mersedess, kas ieskrienas līdz 300 kilometriem stundā. Policija mūs neapturēs."
Cilvēki uz Polijas un Baltkrievijas robežas stāsta, ka kontrabandisti atņēma viņiem naudu un tad vienkārši atstāja pie robežas, kur viņi arī iestrēguši: Polija un Latvija pie sevis neielaiž, Baltkrievija neļauj viņiem atgriezties. Taču kontrabandists apgalvo Ziādam, ka visi, kas vērsušies pie viņa, noteikti sasnieguši galamērķi. Kā pierādījumu viņš sūta videoierakstus, kuros Vācijā iekļuvušie irākieši pateicas viņam par palīdzību.
Kontrabandists lūdz Ziādu pārskaitīt vairāk nekā 3000 dolāru uz naudas apmaiņas punktu Stambulā.
"Viņiem rūp nauda vien. Ja tu mirsi ceļā, viņiem nospļauties par to," Ziāds nopūšas klausuli nolikdams.
Viņš labprāt dotos uz Eiropu caur Baltkrieviju, bet viņam nav tādas naudas. Pēc viņa aplēsēm vīza, aviobiļetes, viesnīca un kontrabandista pakalpojumi kopā izmaksās ap 10 000 dolāru.
Lielākā daļa Irākiešu, kas mēģina iekļūt ES, nāk no Kurdistānas. Pērn vidējais ienākums reģionā sarucis no 360 līdz 247 dolāriem. Kurdu organizācijas, kas nodarbojas ar bēgļu jautājumiem, ziņo, ka pēdējo mēnešu laikā no turienes aizbraukuši tūkstošiem pilsoņu.
Ziāda brālēns Jusefs stāsta, ka pieci viņa draugi jau ir aizbraukuši uz Baltkrieviju, lai mēģinātu iekļūt Eiropā. Diviem paveicies tikt līdz Vācijai. Kas notika ar pārējiem — nav zināms.
Viņš pats nevēlas braukt prom. Reiz viņš jau bija nelegāli iekļuvis Zviedrijā, kur četrus gadus centās saņemt uzturēšanās atļauju. Strādāja pārtikas veikalā, lai nopelnītu uzturu, 12 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā, par 4000 kronu mēnesī (apmēram 400 eiro).
Pirms diviem gadiem saņēmis galīgo atteikumu par uzturēšanās atļaujas saņemšanu, tad viņu iesēdināja lidmašīnā un nogādāja uz Irāku. Draugi Zviedrijā solīja viņam palīdzēt ar atļaujas saņemšanu, bet viņš jau zina, kas viņu gaida.
"Tu brauci, cīnies visiem spēkiem, strādā un tad tev saka, ka nevari palikt," viņš saka.
Tagad viņš cenšas pārliecināt citus, lai viņi nebrauc.
"Cilvēkiem ir visai kļūdaini priekšstati par dzīvi Eiropā. Tāpat kā es, viņi vēlas labāku dzīvi, taču nezina, kā tur viss iekārtots. Diez vai jums atļaus tur palikt. Labāk nebraukt, lai nepazaudētu visu savu dzīvi, par to pretī neko nedabūjot."